Standarta dienas režīms, savas pēc pašu vēlmēm iekārtotas istabiņas, lauku vide un svaigs gaiss – tā varētu raksturot biedrības "Cerību spārni" vadīto grupu māju Cēsīs. Tajā dzīvo 10 iemītnieki ar dažāda garīga rakstura traucējumiem.
Piemēram, Vineta 12 gadus nodzīvoja pansionātā, izgājusi speciālo apmācības programmu dzīvei grupu mājā un nu jau divus gadus atrodas grupu mājā. "Šeit labāk ir, te daudz ko iemācos, cepumus taisu. Un tāpat pa vakariem es arī adu, te sedziņas un paklājiņu arī pati noadīju," pastāstīja Vineta.
Grupu mājas iemītnieks Ēriks priecājas par kanisterapijas suņiem, kuri nereti ierodas ciemos pie grupu mājas iemītniekiem. "Pastaigājamies ar viņiem, pabarojam, paķemmējam," pastāstīja Ēriks.
Bet Inta aizraujas ar savas istabas iekārtošanu un rokdarbiem. "Zeķes adu veikalam, šitādas te lielas. Jau trešais gads, kamēr te dzīvoju," pastāstīja Inta.
Viņi paši rūpējas par savām istabām, nosedz komunālo rēķinu pakalpojumus, gatavo ziemai konservējumus. Lai arī grupu mājā nav tādas aprūpes kā sociālos aprūpes centros, uzraudzība tomēr ir. Taču dzīve grupu mājā ir kā solis turpmākai iespējamai dzīvē ārpasaulē bez jel kāda atbalsta.
Grupu mājas palīgi zina teikt, ka iemītniekos snauž iekšā mazais ģēnijs ar savu radošo fantāziju un krāsu pasauli, kas izpaužas viņu darbos, rokdarbos un mākslas veidojumos.
"Viņi dodas uz savu darbu apgūt prasmes, darba prasmes, kā kuram – kurš apgūst no jauna, kurš nostiprina esošās. Tas gala rezultāts ir jēgpilns, tas nonāk veikalā, tas nonāk pie kāda," sacīja Cēsu un Spāres grupu māju un dienas aprūpes centra "Spārē" vadītāja Vineta Zariņa.
Rokdarbu telpā top adījumi, tamborējumi, filca priekšmeti un sveces rokdarbnieku veikaliem.
"Miers, klusums apkārt, rosība šeit, darbs, kustība," sacīja grupu mājas iemītniece Aiva.
Savukārt amatnieku telpā centra iemītnieki veido māla, keramikas un tamlīdzīgas tehnikas priekšmetus. "Cilvēki pēc remonta mums atdod flīzes, mēs tās sadauzām un līmējam ar līmi pie puķu podiem. No sākuma nav tik viegli tos kauliņus piemeklēt, jo to ir ļoti daudz," pastāstīja flīžu mozaīkas tehnikas darbnīcas vadītājs Jānis Saučuks.
"Šeit no māla atgriezumiem taisu rotaslietām. Pacietība pietiek vispār strādāt," sacīja Vineta.
Taču visvairāk grupu mājas iemītniekiem pietrūkst tuvinieku siltuma, uzmanības un satikšanās reižu. "Viņiem ir svarīgāks, ka tu veltītu laiku un ar viņu parunātos, uzklausītu viņu, tas ir daudz, daudz svarīgāk. Ir tādi, kuriem ģimenes nav, un ir tādi, kuriem ģimenē nav izveidojies tas kontakts. Un gribēšana ir pēc tā ģimeniskuma. Vai nu ģimenei nav laika, neizprot, cik ļoti svarīgi tam cilvēkam ir. Nu, ir ļoti dažādi," pastāstīja centra vadītāja.
Tālab vislielāko atbalstu iemītnieki ikdienā gūst pie personāla.
