Panorāma

Sarunas par jaunās valdības izveidi turpinās JV vadībā

Panorāma

Panorāma

Vairāk nekā trešdaļa mēģinājuši robežu šķērsot pār Daugavu

Arvien pieaug mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu ar Baltkrieviju; trešdaļa peld pāri Daugavai

Otrdien, 22. augustā, Valsts robežsardzes amatpersonas novērsušas 143 cilvēku mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, informēja robežsardze. Apmēram trešdaļa gribēja to izdarīt, peldot pāri Daugavai.

Vēl nesen norma bijusi 30 - 40 aizturēto robežpārkāpēju diennaktī. 70 – 80 jau šķita daudz. Tā skaidroja robežsardzē. Taču jau otro diennakti nelikumīgi robežu šķērsot centušies vairāk nekā 100 cilvēku. 

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") Latvijas Televīzijai norādīja: "Tātad viņi ir vairāk, kas nozīmē, ka ir zināms sastrēgums tajā pusē, kas gaida savu pieeju sapņu zemēm. Un Baltkrievija to, protams, arī atbalsta. Runāt par kaut kādām ekstrēmiskām izpausmēm vai tiešiem konfliktiem šobrīd vēl gan nevaram."

Daļa imigrantu ir tik izmisuši, ka ir gatavi riskēt ar savu dzīvību, peldot pāri Daugavai.

Pagājušajā diennaktī no kopā 143 aizturētajiem robežpārkāpējiem 50 apturēti tieši Daugavas krastos.

Kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 6277 cilvēki, tostarp aizvadītās diennakts laikā 143 cilvēki. Savukārt humānu apsvērumu dēļ kopumā uzņemti 292 cilvēki.

Vēl dienu iepriekš, 21. augustā, Valsts robežsardze bija novērsusi 107 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Turklāt robežpārkāpēju aizturēšanai atkal nācies izmantot šaujamieroci.

Bet nedēļu iepriekš, kad potenciālo robežpārkāpēju skaits pietuvojās simtam, Valsts robežsardze mobilizēja dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, kā arī atbalstu robežsardzei palielināja Nacionālie bruņotie spēki.

Iekšlietu ministrijā skaidroja, ka, lai gan situācija kļūst aizvien saspringtāka, tā tiek kontrolēta. No četriem drošības līmeņiem šobrīd esam otrajā, kas nozīmē, ka, iesaistot papildus robežsargus, Valsts policiju un Nacionālos bruņotos spēkus, robežu uzrauga pastiprināti. Piemēram, tas, ka robežas tuvumā autovadītāji var tikt bieži apstādināti, neesot nekas neparasts. 

Nākamajā drošības līmenī paredzēts iesaistīties vēl vairāk Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem no citām Latvijas daļām. Taču Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka šobrīd

būtiskākais ir nevilcināties ar torņu izbūvi Daugavas krastos. Ar tiem krietni ātrāk un vieglāk būs iespēja pamanīt robežpārkāpējus.

Torņus sākt būvēt paredzēts šī gada nogalē.

Vakars pierobežā: dokumentu pārbaudes un drons

To, ka pie robežas dienesti strādā intensīvāk var just. Par to otrdien, 22.augustā, pārliecinājās arī Latvijas Televīzijas (LTV) komanda, vienkārši pārvietojoties pa valsts un reģionālās nozīmes ceļiem pierobežā, kur notika dokumentu pārbaude, aktīva patrulēšana un lidoja drons.

Aptuveni 27 kilometru attālumā no Daugavpils atrodas Silenes ciemats, kura apkārtnē pirmdien, aizturot robežpārkāpējus, robežsargi izšāva gaisā brīdinājuma šāvienu. Otrdienas novakarē pārvietojoties pa šo ceļu, LTV sastapa trīs Valsts policijas auto. Pašā ciematā gan valdīja miers, ne tā blakus pagastos.

Netālu no Salienas ciemata debesīs bija manāms drons. Uz reģionālās nozīmes ceļa, kas gar robežu aizved līdz Krāslavai, sastapta arī Valsts robežsardzes ekipāža. Tālumā, mežos uz Baltkrievijas pusi, bija manāmi vēl citu auto lukturu gaismas. Salienas pagastā vēl sastapta Valsts policijas ekipāža, kas lūdza piestāt un uzrādīt dokumentus. Un arī iebraucot Krāslavā, vēl viena dokumentu pārbaude. 

Izbrauktā maršruta garums ir apmēram trešā daļa Latvijas-Baltkrievijas robežas kopgaruma.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.

Risku dēļ 2021.gada augustā četrās Baltkrievijas pierobežas administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī – izsludināja ārkārtējo situāciju, ko vairākkārt pagarināja. Savukārt šogad Saeimas pieņemtās izmaiņas ļāva ārkārtējās situācijas vietā valdībai izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu, un augustā valdība spēra šo soli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti