Topošais ģimenes ārsts Krišjānis Villers ir Latvijas Universitātes ģimenes medicīnas apakšprogrammas otrā gada rezidents. Paralēli Rīgas 1. medicīnas koledžā viņš propedeitikā un terapijā izglīto ārstu palīgus. Krišjānis ir rīdzinieks, bet savu nākamo darba vietu vēlējies saistīt ar kādu no reģioniem. Ieraugot, ka tobrīd ir atvērts piedāvājums stipendijai Kuldīgas novadā, izvēle kritusi par labu šai vietai.
"Jāpamēģina, kā tad tā dzīve ārpus Rīgas ir, kādi cilvēki, kādas atšķirības. Kad jau sākšu strādāt, sākšu darboties, tad jau redzēšu," sacīja topošais ģimenes ārsts.
"Tā ir minimālā alga konkrētajā līguma noslēgšanas brīdī. Un pēc tam līdz pat rezidentūras programmas pabeigšanai," par pretimnākšanu jaunajiem mediķiem pastāstīja Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Santa Dubure.
Parakstītais trīspusējais līgums paredz, ka pēc studiju beigšanas ģimenes ārstes Rūtas Eglītes doktorātā Kuldīgā jānostrādā trīs gadi. Šobrīd ir izdevies piesaistīt jau trīs topošos ģimenes ārstus.
"Neizsakāms prieks, bet arī ļoti liela atbildība. Man jāpalīdz viņiem pilnveidot praktiskās zināšanas, trijiem jaunajiem ģimenes ārstiem," sacīja Eglīte.
Gan Latvijas Universitātē, gan Rīgas Stradiņa universitātē, kurās izglīto topošos ārstus, atzina, ka pastāvīgi sazinās ar pašvaldībām un ārstniecības iestādēm reģionos, par vakancēm informācija ir arī rezidentiem.
Stipendijas piedāvā daudzas pašvaldības, tās ir arī dažāda apmēra, bet tas ir tikai viens no motivējošiem faktoriem. Svarīgi ir arī sadzīves apstākļi – dzīvošana, bērnudārzu pieejamība, skolas.
Latvijas Universitātē lēš, ka reģionus par savu nākamo darba vietu izvēlas aptuveni trešā daļa absolventu.
"Ļoti atkarīgs, kādas specialitātes tajā gadā vairāk beidz, kam ir reāli tikai Rīgas klīnikās tas darbs un kas tomēr arī uz reģioniem. Un ir arī tādi, kas pēc tam paliek strādāt gan Rīgā, gan kādā no reģionālajām ārstniecības iestādēm. Tie, kas brauc tik uz dežūrām, tātad arī tāds variants pastāv," pastāstīja Latvijas Universitātes rezidentūras attīstības programmas vadītāja Anda Požarnova.
Rīgas Stradiņa universitātē atzina, ka jauno ārstu interese par darbu reģionos pieaug.
2016. gadā bija četri studējošie ar līgumu reģionos, bet šogad jau vairāk nekā 250.
"Es domāju, ka reģionā šobrīd ir daudz lielākas iespējas izaugsmei nekā Rīgā. Reģionā ir daudz būtiskāk nepieciešama paaudžu nomaiņa, līdz ar to ir daudz ātrāk iespējas kļūt par vadošu speciālistu. Ir iespējas izmantot modernas tehnoloģijas pacientu ārstēšanā, tikt pie nopietnām izmeklēšanas metodēm. Pie interesantas aparatūras, jo nodrošinājums jau reģionālās ārstniecības iestādes ir ļoti labs," zināja teikt Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes dekāne Ilze Grope.
No 2019. gada, kad Kuldīgas novadā izveidoja stipendiju programmu pēdējo kursu topošajiem pedagogiem un rezidentiem, to izmantojuši deviņi studenti. Divi pedagogi, pārējie mediķi – gan jau pieminētie ģimenes ārsti, gan papildinājums Kuldīgas slimnīcas kolektīvam.
