Lēmumu pieņem bez iebildumiem
Kopumā 13 207 900 eiro piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
No tiem mērķdotācijās pašvaldībām atvēlēti nepilni 9,5 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai – nepilni 2,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai – 3644 eiro, Zemkopības ministrijai – 12 586 eiro, Labklājības ministrijai – 6799 euro, Tieslietu ministrijai – 1968 eiro, Kultūras ministrijai – 1,5 miljoni eiro, bet Veselības ministrijai – 7584 eiro.
"Pedagogu atalgojuma palielināšana ir un būs svarīga valdības prioritāte. Šim gadam kopumā esam nodrošinājuši valdības papildus piešķirto finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai un slodžu sabalansēšanai 124 miljonus eiro apmērā. Mēs mērķtiecīgi turpinām iesākto un nākamie soļi paredz risinājumus, kas trīs gadu laikā sniegtu iespējas palielināt skolotāju atalgojumu līdz 2500 eiro," norādījusi izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gan iebildusi pret šādu summu. Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veikto datu analīzi, LIZDA norādījusi, ka šāds finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu darba samaksas pieaugumu vispārējās pamata un vidējās izglītības un speciālās izglītības pedagogiem atbilstoši pedagogu darba samaksas grafikam un pedagogu darba samaksas noteikumos paredzētajām algas likmēm, kas stāsies spēkā no 2023. gada 1. septembra.
Tādēļ arodbiedrība lūgusi piešķirt vēl 3 015 548 eiro vispārējai pamata un vidējai izglītībai un 295 321 eiro – speciālajai izglītībai (saskaņā ar IZM datu aprēķiniem).
Valdības sēdē diskusijas par šo jautājumu neizvērtās un iebildumi neizskanēja.
LIZDA: Ar 13 miljoniem nepietiek
LIZDA vadītāja Inga Vanaga sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka 13 miljonu eiro finansējums streika prasību izpildīšanai segs tikai pirmos četrus jaunā mācību gada mēnešus, turklāt – tikai daļēji.
"Kopējā fiskālā ietekme streika prasību izpildei varētu būt 20 miljoni, 13 miljoni no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, pārējais no neizmantotiem līdzekļiem brīvpusdienām un no pašvaldību budžeta," viņa teica.
Vanaga skaidroja, ka augstskolu mācībspēkiem algu kāpumu segs no neizmantotas brīvpusdienu naudas, bet pirmskolas pedagogiem, kas strādā ar bērniem no pusotra līdz četriem gadiem, ar finansējumu pieslēgsies pašvaldības.
Arodbiedrības vadītāja arī norādīja, ka
patieso ainu, pietiek vai nepietiek naudas pedagogu algu paaugstināšanai atbilstoši slodžu sabalansēšanai, varēšot redzēt tikai oktobra beigās, kad tiks saņemti dati no pašvaldībām.
Viņa skaidroja, ka gada griezumā algu palielinājumam papildus būšot vajadzīgi ap 39 miljoni eiro.
No dažiem desmitiem līdz simtiem eiro
Uz jautājumu, kādu skaitli pedagogi savās algu lapiņās ieraudzīs oktobrī, Vanaga atbildēja, ka zemākā algas likme ir pacelta par 8,4 %, un naudu tālāk sadalīs katrā pašvaldībā. Vienam skolotājam pieaugums būšot daži desmiti eiro, bet citam – varētu būt arī simti.
"Skolu skolotājiem, kuriem ir 36 stundu darba nedēļa, mēnesī zemākā likme ir 1224 eiro, pirmsskolas pedagogiem par 40 stundu darba nedēļu nedrīkstēs maksāt mazāk kā 1240 eiro," viņa vēl paskaidroja.
Šī ir alga bruto jeb "uz papīra", bet pedagogu algas paredzēts kāpināt arī nākamgad, turklāt Vanaga piekrita, ka solītie 2500 eiro par algas likmi – ar šādiem solījumiem nākusi klajā ministrija – pēc trim gadiem varētu nemaz nebūt utopija.
Taču jāatzīmē, ka šajā MK sēdē papildus bija jāizskata vēl divu izglītības nozarei vitāli svarīgu rīkojumu projekti: grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem un arī noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem.
Ja tādi tiktu pieņemti, tad no 1.septembra stātos spēkā arī jauna skolēnu vērtēšanas sistēma. Taču pārmaiņu šobrīd nozarē ir par daudz, jo tikpat raiti ministri izlēma, ka šajā mācību gadā vērtēšanas kārtība vēl nemainīsies.
KONTEKSTS:
Valdības sēdē 18. aprīlī apstiprinātais pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiks paredz, ka no 1. septembra pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības skolotāju, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro, vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme būs 1224 eiro, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem – 1240 eiro, profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem – 1020 eiro.
Saistībā ar pedagogu algu palielināšanu starp nozares ministriju un arodbiedrību bija nesaskaņas vairāku mēnešu garumā, tostarp notika trīs dienu streiks.
Streika laikā LIZDA panāca valdības lēmumu, kas paredz piešķirt papildu 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nebija apmierināta ar IZM aprēķiniem saistībā ar pedagogu streika prasību izpildi.
Izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") un arodbiedrība vienojās līdz augusta vidum gatavot vienošanos un izpildīt prasības, lai pedagogu streika vienošanās būtu izpildīta.
