"Es vēršos pie jums, lai lūgtu jums un sabiedrībai atbalstu un uzklausītu, ņemt šādas lietas par ļoti nopietnu, ka šis nav skatīties televīzijā. Šī ir kāda cilvēka dzīve, kas tiek pamazām iznīcināta jau trešo gadu. Cik ilgi spēks cilvēkam ir, to mēs nezinām," sacīja Sintija Ikkerte.
Vardarbība sākās kopdzīves laikā
Ar Daini viņa iepazinās 2018. gadā, bet pēc diviem gadiem pāris nolēma dzīvot kopā Daiņa mājās, jo Sintija bija gaidībās. No pirmajām attiecībām viņai bija dēls, bet jūnijā nāca pasaulē dvīņu meitiņas. Uzsākot kopdzīvi, karavīrs esot mainījies un kļuvis agresīvs, norādīja Sintija.
"Pirmās reizes bija, kad žņaudza, stāvoklī. Es gulēju gultā, uzguļas uz muguras, uz krustiem un ar vēderu uz leju, matracī un žņaudz no aizmugures. Tad vēl bija, kad guļu uz sāna un ar abām kājām no mugurpuses izsper mani ārā no gultas.
Tā taktika viņam bija sagrābt manu galvu ar kreiso roku, pakausi, iespļaut sejā vai arī ar asarām un ar labo roku berzēt muti un degunu tik ātri, kamēr es nevaru vairs paelpot," atklāja cietusī.
Sintija atzina, ka iesniegumi par piedzīvoto vardarbību nav rakstīti. Bet bijusi situācija, kad viņa nonākusi medicīnas iestādē Valmierā, tomēr neviens neesot uzklausījis grūtnieces saucienu pēc palīdzības. Tā gada jūnijā nākušas pasaulē dvīņu meitenes.
"Viņš ir perfekts. Viņš pats sevi dēvē, ka viņš ir perfekts. Tie ir viņa vārdi: "Ar mani nav problēmu. Es esmu perfekts." Divi psihologi man ir apstiprinājuši, ka viņš ir sociopāts," norādīja Sintija.
Sieviete esot vadījusies pēc bukleta "Vardarbībai patīk klusums". "Noliku pases vienā vietā, noliku naudu vienā vietā, lai tad, kad eju projām, varētu visu savākt. Un es aizbēgu no viņa uz Smilteni," stāstīja Sintija. Viņa vērsās Smiltenes Krīzes centrā un sociālajā dienestā, kā arī lūdza palīdzību organizācijā "Palīdzēsim viens otram", kur tika saklausīta un saņēma līdzekļus advokāta finansēšanai, kā arī mājokļa iekārtošanai. Tas bija iespējams, pateicoties programmai, kuras mērķis ir palīdzēt ģimenes vardarbībā cietušiem cilvēkiem.
"Komunikācijā ar Sintiju ir skaidrs, ka viņai ir ļoti liela bijība pret šo vīrieti, viņai patiesībā, varētu teikt, ir paniskas bailes pret šo vīrieti. Tas, ko viņa grib izdarīt, viņa grib pasargāt bērnus, viņa grib kopā ar bērniem dzīvot laimīgi," norādīja labdarības organizācijas "Palīdzēsim viens otram" vadītājs Edijs Pipars.
Sintija ar bērniem devās uz Angliju; jātiesājas Latvijā
Pēc kārtējās tiesvedības pērnā gada jūnijā, kad tiesa nolēma, ka par meitenēm atbild abi vecāki, Sintija ar visiem trim bērniem devās uz Angliju apciemot mammu. "Aizbraucot tur, es jau zināju, ka tiks iesniegts, ka būs jāatgriežas, ka viņš nepadosies. Atnāca, man pie durvīm pieklauvēja, ka es esmu nolaupījusi savus bērnus. Tiesa notika sešus mēnešus un konstatēja no mūsu pierādījumiem, ka bija šī vardarbība un ka ir bīstami atgriezties. Tā kā esam Latvijas pilsoņi, ir jātiesājas savā valstī," norādīja sieviete.
Anglijas Augstākās Justīcijas tiesas Ģimenes tiesību nodaļas lēmumā norādīts, ka vīrietis nedrīkstēs apmeklēt īpašumu, kurā mīt Sintija ar bērniem: "Pieteikuma iesniedzējs nemēģinās uzzināt vai noskaidrot atbildētājas un bērnu apmešanās vietas adresi pēc atbildētājas un bērnu atgriešanās Latvijā. Neatkarīgi no tā, vai viņš to dara pats, vai pamācot vai iedrošinot kādu citu cilvēku.
Viņš nekādā gadījumā nedrīkst apmeklēt minēto īpašumu, izņemot ar atbildētājas skaidru rakstisku piekrišanu vai ar Latvijas tiesas rīkojumu, kas noteikts iepriekš saskaņotas saskarsmes ar bērniem nolūkos."
Pērnā gada decembrī Sintija kopā ar meitām un dēlu atgriezās Latvijā un vērsās tiesā par aizgādības noteikšanu un lūgumu ļaut atgriezties Anglijā kopā ar bērniem. Kamēr norit tiesvedība, dvīnēm izceļošana liegta.
"Mēs, ceļot prasību, bijām arī lūguši pagaidu aizsardzību. Šis pieteikums tika apmierināts," norādīja Sintijas advokāte Jeļena Averinska.
Aizliegums tikties un sazināties; izņēmums – jautājumos par bērniem
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norādīja, ka Dainim tika piemērots gan aizliegums tikties ar Sintiju, gan sazināties jautājumos, kas neskar bērnus.
"Sintija Ikkerte bija personīgi vērsusies tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, un ar 2022. gada 21. decembra Rīgas pilsētas tiesas lēmumu Sintijas Ikkertes pieteikums tika apmierināts. Dainim Krieviņam tika piemēroti vairāki ierobežojumi: aizliegts atrasties tuvāk par 100 metriem mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo Sintija Ikkerte un bērni, aizliegts satikties ar Sintiju Ikkerti, uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari, apzināti tuvoties viņai un atrasties tuvāk viņai par 100 metriem, izņemot tiesas sēdes, aizliegts jebkurā veidā sazināties ar Sintiju Ikkerti, izņemot "WhatsApp" un elektroniskā pasta saraksti bērnu jautājumos, aizliegts, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar Sintiju Ikkerti," norādīja Ruks.
Tomēr tiesa savā lēmumā norādīja, ka, neskatoties uz faktu, ka tēvs nedrīkst tuvoties bērnu mātei, viņš drīkst satikties ar bērniem.
"Lēmumā tika norādīts, ka Vidzemes Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 22. jūnija sprieduma civillietā izpildei Dainis Krieviņš ir tiesīgs izmantot visus nepieciešamos līdzekļus, lai nodrošinātu saskarsmi ar bērniem, un tas netiks atzīts par šī lēmuma nepildīšanu," skaidroja Ruks.
"Mums tas bieži tiek īstenots tiesā, ka pagaidu aizsardzība nedarbojas, ja tiek īstenota saskarsme," skaidroja Sintijas advokāte.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija raidījumam norādīja, ka bāriņtiesa, aicinot vecāku ievērot tiesas spriedumā noteikto saskarsmes kārtību, ka bērniem ir jāredz savs tēvs, nav pārkāpusi normatīvo regulējumu, jo tiesa ir atzinusi, ka saskarsme ar tēvu ir bērnu interesēs.
"Es esmu darījusi visu, ko policija, ko visi saka, kā izvairīties, bet tā vietā es viņam tieku grūsta rokās. Un pievērtas acis uz to... Neviens man nav pajautājis: "Kā tu jūties?" vai: "Kā būtu labāk, vai kā būtu labāk taviem bērniem?"" pauda Sintija.
Sieviete stāstīja, ka vairs nespēj emocionāli izturēt iesniegumu un pretenziju gūzmu – Dainis izmantojot visas iespējas, lai vērstos pret viņu policijā un bāriņtiesā: "Tajā periodā viņš vairāk nevarēja mani sist, bet viņš varēja mani emocionāli noniecināt līdz pēdējam."
Sievietes advokāte: Dainis izmanto visas iespējas, lai iznīcinātu Sintiju
Pretenzijas saņēmusi arī Sintijas pirmā advokāte un pat ģimenes ārste, kurai nācies skaidroties Nacionālajā veselības dienestā.
Sintijas advokāte Averinska norādīja, ka Dainis izmantojot visas iespējas Sintiju iznīcināt: "Viņš izmanto jebkuras iespējas iznīcināt, ja es varētu tā mūsdienīgi, vienkāršā valodā pateikt – viņu iznīcināt ar jebkuriem spēkiem. Gan ar institucionālo vardarbību, gan arī finansiāli."
Tāpat viņa atklāja, ka vienā mēnesī Dainis nav maksājis uzturlīdzekļus, jo gaidījis tiesas nolēmumu. "Vienā no tiesas sēdēm, vienīgajā tiesas sēdē par pagaidu lēmumu, viņš tā arī skaidri un gaiši pateica, ka viņš uzturlīdzekļus tajā mēnesī nav maksājis, jo viņš gaidīja tiesas nolēmumu.
Tātad, respektīvi, viņš uzskata, ka viņa bērniem nav jāēd, nav jādzīvo, kamēr netiks atrisināts kaut kāds tiesisks strīds," pauda Averinska.
Tiesa, kurā bija jālemj par Sintijas iespēju izbraukt no valsts, notika maija vidū un tika pārcelta uz 27. septembri.
Vīrietis noliedz pārmetumus
Dainis, tiekoties ar "4. studiju", noliedza visus pārmetumus.
"Ņemot vērā to, ka es esmu karavīrs, es arī esmu devis zvērestu, to, ka sargāt Latvijas tautu, un tas ir reāli pret manu godu kā karavīram [sist sievietei]. Šie ir argumenti, kas nav patiesi, jo, ja tā būtu bijis, tad man jau sen būtu iestājusies kriminālatbildība," stāstīja Dainis.
Vīrietis sacīja, ka mazo meitiņu dzimšana viņam kā tēvam bijis viens no laimīgākajiem brīžiem dzīvē un viņš nav gatavs atbalstīt Sintijas ieceri meitas izvest uz citu zemi. Tas nozīmētu retas tikšanās un neiesaistīšanos bērnu audzināšanā.
"Meitu primārā dzīvesvieta tomēr ir Latvijā, viņas ir latvietes. Man kā patriotam ir ļoti svarīgi, ka mēs Latvijā saglabājam savu tautu, nevis vienkārši cenšamies, ka mūsu tautieši, latvieši, kas aizbrauc projām, dzīvo ārzemēs, meklē laimi kaut kur citur. [Laime] mums ir uz vietas. Arī Sintijai pašai šeit ir iespējas dzīvot un veidot savu dzīvi," sacīja Dainis.
Dainis arī apgalvoja, ka viņam ar Sintiju ir labas attiecības un viņš neesot pamanījis, ka sievietei būtu stress tādēļ, ka tiesa noteikusi satikšanās reizes ar bērniem.
"Cilvēks, visticamāk, izdomā to visu. Kaut kādā veidā vienkārši panākt labvēlību spriedumā.
Vienu un to pašu visu laiku runā un cenšas kaut ko panākt, lai tiesa uzskatītu mani par varmāku," pauda bērnu tēvs.
Tikmēr Sintija uzsvēra, ka Dainis vairākkārt draudējis viņu nogalināt, aprakt mežā un izsludināt par bezvēsts pazudušu. Tādēļ raidījums uzrakstīja elektroniski parakstītu iesniegumu Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Valsts policijas vadībai, tiesībsargam, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.
Nacionālie bruņotie spēki: Psihologi strādā ar Daini
Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), Daiņa darba vietā, skaidroja, ka viss militārais dienests darbojas stingri pēc reglamenta. Atbilstoši tam noteikta arī karavīru uzvedība ne tikai dienesta laikā, bet arī ārpus tā.
"Mums karavīri, stājoties dienestā, iziet vairākas pārbaudes pakāpes, lai mēs līdz minimumam samazinātu šo cilvēku skaitu, kuram ir kaut kādas tendences vai nu uz vardarbību, vai kriminālnoziegumiem, vai kā savādāk, kas varētu, teiksim, traucēt un ietekmēt mūsu dienestu," skaidroja NBS pulkvežleitnante, Apvienotā štāba Personāla departamenta priekšniece Jolanta Armaloviča-Rauza.
Bruņotajos spēkos sūdzības par karavīru sadzīves saasinājumiem ārpus dienesta nav biežas, tomēr tādas ir. Taču, salīdzinot ar nodarbināto skaitu, to neesot daudz.
"Mums ir psihologu dienests Bruņotajos spēkos, kur nepieciešamības gadījumā arī komandieri var vērsties. Vai arī, ja tiek saņemts, kā šajā gadījumā, ziņojums no civilās dzīves, ka ir kaut kādas indikācijas, tad šim psihologu dienestam ir uzdots veikt pārrunas ar šiem cilvēkiem un organizēt arī šīs konsultācijas, kas nav tikai viena, bet ir kaut kāda konsultāciju sesija, lai viņi nonāktu pie kaut kāda secinājuma, vai ir kaut kādas indikācijas, kur šis cilvēks, karavīrs, ir jāvirza tālāk uz citām pārbaudēm," skaidroja NBS pulkvežleitnante.
NBS no Sintijas jau iepriekš bija saņēmuši sūdzību par vardarbību ģimenē, un sievietei esot atbildēts. Tomēr datu aizsardzības dēļ nav iespējas uzzināt, kas tieši. Arī pēc raidījuma iesnieguma NBS reaģēja.
"Jā, psihologi ar viņu strādā, bet, tā kā ir datu aizsardzība, tad par rezultātu netiek personāldaļas informētas. Tālāk, ja nepieciešams, viņi ziņo pa savu līniju jau – medicīnas," norādīja Armaloviča-Rauza.
Situācijas risināšanā un izpētē operatīvi iesaistījās arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojs, kā arī tiesībsargs. Raidījums saņēma atbildes arī no Iekšlietu ministrijas, bērnu tiesību sargiem un VP priekšnieka. To saturu datu aizsardzības dēļ nedrīkst izpaust, bet iestādes uzsvēra, ka cilvēkam, kurš cieš no vardarbības, ir obligāti jāvēršas policijā. Arī patlaban, ja tiek izjusts jebkāds apdraudējums.
Dienesti: Vardarbībā cietušajiem jāvēršas policijā; organizācijas atbalstīs Sintiju
"Ja cilvēks būtu saukts pie kriminālatbildības, tiktu notiesāts, saņemtu savu sodu, tā ir viena lieta. Jā, psihologs var konstatēt, ka ir kaut kādas tādas posttraumatiskas sekas, bet tad ir jāsaprot, kāpēc. Vai šīs sekas ir no tā, ka ģimenē ir milzu konflikti, milzu strīdi, kas rada ļoti lielu spriedzi un ļoti lielu emocionālo patēriņu.
Cilvēks visu laiku ir stresā, protams, ka viņam var sākties kaut kādi slimības saasinājumi, justies var sākt slikti, bet tas noteikti ne vienmēr ir stāsts par to, ka pret cilvēku ir vērsta tāda apzināta vardarbība. Psihoemocionāla vardarbība, vardarbīga kontrole, ekonomiska kontrole un tādas lietas. Cilvēki var justies slikti arī tādēļ, ka viņi nevar tikt galā ar šo savstarpējo situāciju," norādīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Valentīna Gorbunova.
Dainis norādīja, ka Sintija vienmēr būs viņa ģimene un devusi divas meitas: "Sintija vienmēr būs mana ģimene, lai vai kā arī tas beigtos. Es arī esmu priecīgs par to, ka viņa man ir spējusi dot divas brīnišķīgas meitiņas. Visticamāk, neviens cits to nedarītu. Braucot mājās, es biju laimīgs un reāli priecīgs, ka viņa ir šeit, ka viņa ir manā dzīvē, un, lai kā mums ietu, man ir prieks par to, ka man ir meitas no viņas."
Tomēr Sintija nenovēl šādu pieredzi nevienam: "Es nevienam nenovēlu ko šādu. Nevienam. Šis nav pieļaujami nevienā valstī, nevienā ģimenē."
Labdarības organizācijā "Palīdzēsim viens otram" uzsvēra, ka turpinās atbalstīt Sintiju.
"Mēs arī turpmāk atbalstīsim Sintiju, un es arī aicinu citus cilvēkus, kas cieš no vardarbības, vērsties pie mums, un mēs noteikti izskatīsim katru gadījumu un noteikti noteiksim konkrētu plānu, kā mēs palīdzēsim tieši jūsu konkrētā gadījumā," sacīja biedrības "Palīdzēsim viens otram" valdes locekle un projekta "Vardarbība ģimenē" vadītāja Jūlija Mežecka.
KONTEKSTS:
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") uzdevusi Tieslietu ministrijai pilnveidot Kriminālprocesa likumu, nosakot vardarbību ģimenē kā prioritāri izskatāmu kriminālprocesu.
Pēdējos gados Latvijā realizētas dažādas kampaņas, kas mudina atpazīt un neklusēt, ja blakus pamanām vardarbību ģimenē. Centrs "Marta" pērn rehabilitāciju sniedza teju 700 cietušajiem – galvenokārt sievietēm.
Ja ir aizdomas par vardarbību, jāzvana uz 110. Pilsētā policijai jāierodas 15 minūšu laikā, laukos 25 minūtēs.
