"Vecie meži ir Latvijas dabas bagātība, nevis Skandināvijas apkure" – ar šādu un līdzīgiem uzrakstiem uz plakātiem pie Ministru kabineta notika kluss protests pret valsts plānu izcirst vecos mežus.
Akcijā piedalījās vairāki desmiti cilvēku, daudziem no kuriem mutes bija aizlīmētas, bet uz krūtīm un muguras – krusta formā pielīmēta oranžas krāsas līmlente, tādējādi simbolizējot plānoto koku ciršanu. Vairāki dalībnieki nogūlās zemē, tēlojot nocirstos kokus. Protesta mērķis – atgādināt valdībai, ka vecie meži ir Latvijas dabas daudzveidības pamats, ko joprojām iznīcina.
Iepriekš izskanēja, ka, veco koku vietā stādot jaunus, Latvija tādējādi plāno izpildīt Eiropas klimata mērķus.
Ministrijas plānā ietverta mazproduktīvu mežu nomaiņa, kas ne tikai palielina CO2 absorbēšanu, bet arī veicina ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu. Tas dod ekonomisku vērtību teritorijām un iespēju iegūt augstvērtīgu koksnes materiālu.
Šo pasākumu plānots īstenot tikai platībās, kas atbilst mazproduktīvu audžu statusam. Vides aktīvisti tam iebilst.
"Mēs pasakām, ka bioloģiski vērtīgos biotopus mēs aizsargājam un neaiztiekam, jo tās ir dabas vērtības, kuras mēs neatgūsim, iestādot to plantācijas mežu. Tas vienkārši vairs nebūs. Simtgadīgs mežs ar tām visām sugām un bagātību, kas tur ir, būs pazudis. Un mēs viņu vairs nekad neatgriezīsim," uzsvēra vides aktīviste Monta Heidemane.
Vecie meži ir Latvijas daudzveidības pamats, kas joprojām tiek iznīcināts, uzsvēra vides aktīvisti. Piecu gadu laikā esot izcirsti vairāk nekā 9000 hektāru aizsargājamu meža dzīvotņu.
"Faktiski, izcērtot vecus mežus, kopumā mēs savu oglekļa piesaisti tomēr samazinām un veci meži ir liela vērtība, un Latvijā viņu kļūst aizvien mazāk. Šobrīd arī tieši valsts mežos ir liela daļa Eiropas nozīmes biotopu, un lielai daļai no viņiem netiek nodrošināta aizsardzība un "Latvijas Valsts meži" viņus arī cērt," sacīja biedrības "Zaļā brīvība" valdes loceklis Valters Kinna.
Savukārt režisore, viena no piketa organizatorēm Krista Burāne norādīja, ka "klimata un enerģētikas ministrs visās savās pēdējās intervijās ir teicis, no vienas puses, it kā norādot, ka mežus necirtīs, bet no otras – šis ir stabilākais plāns, kāds ministrijai ir".
"Jā, es iebilstu pret Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvu, jo es uzskatu, ka tās pamatā nav īsti normālas zinātnes. Ir jāatrod alternatīvas metodes. Latvijas meži noteikti ir jāaizsargā dabas daudzveidības dēļ. Klimata mērķu sasniegšanai tomēr jāizvēlas citas metodes," pauda protesta dalībnieks Dāvis.
"Problēma ir tajā, ka mēs šobrīd nerīkojamies ilgtspējīgi un ka mēs izcērtam mežus un mežus bieži vien uzskatām par tādiem kā parkiem. Man liekas, ka ir jāveido izpratne. Es ļoti gribētu, lai šie meži, ko mēs baudām, būtu pieejami ne tikai man, bet arī nākamām paaudzēm," sacīja psiholoģe Marija Ābeltiņa.
"Man ir sajūta, ka šajā jautājumā mums nav ne Zemkopības ministrijas, ne arī Klimata un enerģētikas ministrijas [izpratnes]. Tur var drīzāk gadiem just noteiktu biznesa interešu pārstāvniecību. It īpaši Klimata un enerģētikas ministrijas jomā mums būtu jāskatās, kādas ir mūsu vērtības, ko mēs varētu darīt saistībā ar klimata pārmaiņām, bet vairāk ir par to, kādā veidā turpināt tikpat lielu kokmateriālu plūsmu [nodot] uzņēmumiem," sacīja iniciatīvas "100 kailcirtes" līdzautors, dramaturgs Jānis Balodis.
Rūta Starka, Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāve, skaidroja: "Esam šeit tāpēc, ka aizstāvam pašus mazākos, kuriem tāpat kā kokiem nav balss, lai sevi aizstāvētu. Aptuveni trešā daļa no Latvijas bezmugurkaulniekiem kaut kādā veidā ir apdraudēta. Vairāk nekā 70% no šīm sugām ir dažādas vaboles, gliemeži un citi bezmugurkaulnieki. Apdraudošais faktors ir tieši vecu mežu izzušana un aizsargājamo biotopu fragmentācija, platības samazināšanās."
Karīna, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studente, norādīja, ka "piemēram, ļoti efektīvs veids būtu pazemē noglabāt CO2, nevis izcērtot kokus, jo tāpat tas CO2 izdalītos. Tie jaunie kociņi nevar uzņemt visu to, ko vecie koki ir uzņēmuši."
Līdz ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai Latvija šobrīd ir tālu. Nocirsto koku skaits ir par lielu. Tā Latvijas Radio atzīmēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus, kurš bija viens no šodienas protesta dalībniekiem.
"Eiropas Savienībā kopumā tiek runāts par to, ka mežus vajadzētu apsaimniekot prātīgāk, ilgtspējīgāk, līdzsvarotāk. Ir izstrādāta Eiropas Savienības mežu stratēģija, kas paredz, piemēram, to, ka vecie meži būtu stingri aizsargājami, ka vajadzētu atalgot tos mežu īpašniekus, kas saimnieko dabai draudzīgākā veidā. Tā ka iespējas mums ir, bet, mazliet redzot un iesaistoties diskusijās Eiropas līmenī, redzu, ka ne jau tikai Latvijā mežu nozares lobijs ir ļoti spēcīgs, un ir liela pretestība jebkādiem uzlabojumiem mežu apsaimniekošanā," sacīja Viesturs Ķerus.
Latvijas Radio: Kā veco mežu izciršana Latvijā ietekmē putnu daudzveidību?
Viesturs Ķerus: Putniem ir būtiski ne tikai tie patiešām vecie meži, bet arī vidēja vecuma meži. Veco mežu ir ļoti maz. Līdz ar to viņi vairs nevar spēlēt ļoti lielu lomu putniem. Ir, protams, apodziņš, melnais stārķis, kuriem tieši vecie meži ir svarīgi, bet viņi var izdzīvot arī vidēja vecuma mežos. Tas, kas varētu būt kritiski, ir virkne augu un bezmugurkaulnieku sugu, kas tiešām var dzīvot tikai vecos mežos un kam ir ļoti ierobežotas pārvietošanās iespējas.
Vai ir kādas sugas, kas ir uz izmiršanas robežas?
Mežirbe ir viena no tām sugām, kas ir ļoti gājusi "uz leju", bet vēl ir samērā bieži sastopama, bet tas populācijas kritums ir dramatisks. Savukārt melnais stārķis ir bēdu stāsts kopš 90. gadu sākuma – šīs sugas stabili "iet uz leju". Kādreiz mēs lepojāmies ar Latvijas melnajiem stārķiem kā tādu simbolu un ka Latvijas meži vēl ir pietiekami labā stāvoklī, bet tas simbols ir ļoti sašķobījies.
Vai, pārstājot cirst kokus un stādot jaunus, problēmu varētu atrisināt?
Pirmkārt, neviena vides organizācija neuzstāj uz to, ka vajadzētu pārstāt cirst kokus. Tas būtu iracionāls uzstādījums. Runa ir par to, ka mums vajadzētu mežos saimniekot ilgtspējīgi. Teiksim, cirst kokus vairāk izlases cirtēs nekā kailcirtēs, necirst kokus putnu ligzdošanas laikā un tamlīdzīgi. No otras puses, koku stādīšana pati par sevi nav universāls risinājums. Reizēm ar koku stādīšanu varam nodarīt papildu skādi tam, kas izdarīts, jau mežu nocērtot, jo, ja mēs iestādām viena vecuma, vienas sugas plantāciju, tad tā vēl ilgu laiku būs tukša no dabas daudzveidības. Tāpēc no dabas daudzveidības viedokļa labāk būtu ļaut mežam atjaunoties dabiski, kas Latvijā ir lieliski iespējams.
Sarunā ar Latvijas Televīziju klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsvēra, ka neatbalstot veco mežu izciršanu.
"Pašreiz es saprotu, ka viņi ir saskatījuši kādā ne pārāk veiksmīgā vārdu pierakstā, kaut kur veicināt vai vēl kaut ko...
Man ir prieks, ka sabiedrība to ir aktualizējusi, un mēs noteikti skaidrosim un risināsim. Netiek plānota vairāk mežu izciršana," sacīja ministrs.
Ministrs stāstīja, ka plāno aicināt organizācijas, lai izrunātu šo jautājumu. Iespējams, nākamā gada sākumā.
