Glābšanas dienesti: Kopš Zolitūdes traģēdijas visas problēmas palīdzības sniegšanā nav atrisinātas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Desmit gadu laikā kopš Zolitūdes traģēdijas sabiedrība ir iemācījusies saklausīt trauksmes sirēnu un pamest telpas, glābēji ieguvuši jaunu tehniku un katru nākamo krīzi mediķi risinājuši, balstoties uz Zolitūdes traģēdijas pieredzi. Taču – grūtības risināt problēmas pilnvērtīgi joprojām saglabājas. Tā otrdien Rīgas domē, pieminot traģēdijas bojāgājušos, norādīja mediķi un glābšanas dienesti. 

Glābšanas dienesti: Kopš Zolitūdes traģēdijas visas problēmas palīdzības sniegšanā nav atrasinātas
00:00 / 03:06
Lejuplādēt

Pirms desmit gadiem, 21. novembrī, sabiedrība ieguva ļoti smagu, skarbu un sāpīgu mācību. Lielveikala "Maxima" traģēdija parādīja cilvēku bezatbildību un vienaldzību. Tā otrdien Rīgas domes piemiņas ziņojumā par nelaimi teica Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, kurš pienākumus pildīja arī toreiz. Lai gan traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki, Aronovs izcēla arī iegūto pozitīvo pieredzi.

"Tāpat kā teica, ka no glābēja līdz upurim ir viens solis, tāpat arī no upura līdz glābējam ir viens solis tanī brīdī, kad cilvēki sāk atmest savus stereotipus, domas un iejūtas, kļūst empātiski, atceras par savu aicinājumu un sāk strādāt kā viena saliedēta komanda nolūkā sniegt palīdzību, glābt, atbalstīt, kaut kādā veidā pasniegt plecu vai roku," atzīmēja Aronovs.
Rīgas domes Labklājības departamenta vadītāja Irēna Kondrāte atzina, ka problēmas pastāv joprojām, piemēram, viņasprāt, muļķīgi lēmumus valstī pieņem ik dienu.

""Zolitūdes" notiek ļoti bieži – tad, kad "pofigisma" dēļ vienkārši un ļoti simboliski lielveikalā, kas laikam ir mūsdienu patērētāju sabiedrības templis, divos piegājienos un pāris stundās vienkārši apraka zem sevis 54 dzīvības. Tas notiek katru reizi, kad pēc principa "saies" tiek pieņemti lēmumi, dažkārt es pat īsti nesaprotu, vai tie vienkārši ir ambiciozi, diez vai politiski ambiciozi, kad joprojām mums nākas cīnīties par kaut kādām lietām, kas ir sen zināmas un saprotamas," sacīja Kondrāte.

Pēc liktenīgās traģēdijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sāka saņemt valsts atbalstu, jaunu tehniku, ir iegūta sabiedrības uzticība un sāka būvēt jaunu katastrofu pārvaldības centru. Tā otrdien atzīmēja glābēji. 

Taču mediķiem desmit gadu laikā nav atrisināts ļoti būtisks aspekts. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule norādīja: "Vēl šodien dienestā mums nav pieejams finansējums, lai mediķi saņemtu palīdzību pēc traumējošiem izsaukumiem. Mēs esam izstrādājuši sistēmu, esam vienojušies ar Iekšlietu ministrijas centru, kas mums varētu sniegt šo atbalstu, bet mums nav piešķirts finansējums. Mēs ceram, ka gaidāmajā budžetā vismaz nedaudz tas būs un mūsu mediķi varēs saņemt šādu palīdzību."

KONTEKSTS:

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. 

Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.

Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesniedza prokurori. 

Arī otrajā instancē Rīgas apgabaltiesa par vainīgu atzina tikai būvinženieri Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu. Pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti