Krāpšanas dēļ Daces parādi šobrīd ir ap 10 tūkstošiem eiro. Pati savulaik strādājusi policijā, reģistrējot apkrāpto iesniegumus, un bijusi pilnīgi pārliecināta, ka ar viņu tā nenotiks. Lai izvairītos no nevēlamas uzmanības, Dace grib palikt anonīma. Vasaras sākumā viņa ievietoja sludinājumu par papildu darba meklēšanu. Visai drīz viņai atsaucās viltus bankas darbinieks, kurš piedāvāja iespēju piepelnīties.
"Nebija tāds pamats neticēt, ka viņš tiešām nav darbinieks," viņa atzina.
Viltus bankas darbinieka prasība izveidot kontu vienā no Latvijā zināmākajām bankām arī šķita ticama, jo Dace par to bija dzirdējusi iepriekš. Viņa atvēra kontu, izmantojot oficiālu lietotni, taču radās problēma ar autorizēšanos.
Daci sazvanījušie cilvēki teica – lai to risinātu, pieslēgsies telefonam attālināti, tāpēc, iespējams, nomirgos telefona ekrāns, bet par to nevajagot satraukties. Saruna turpinājusies, viltus bankas darbinieks arī brīdinājis, ka no bankas atnāks brīdinājuma īsziņa, ka kāds ir pieslēdzies un tie esot viņi, tāpēc Dace uz saņemto brīdinājumu nereaģēja.
Kibernoziegumu izmeklētāji norāda –
noziedznieki apvārdo, taču pieeju saviem datiem vai ierīcēm cietušie parasti atdod paši, neaptverot, ko dara.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs norādīja, ka krāpniekam pārliecinot savu upuri instalēt savā tālrunī vai datorā kādu no attālinātās piekļuves programmatūrām, ļaundaris no savas iekārtas atttālināti var kontrolēt jūsu telefonu vai datoru.
Dodot piekļuvi ierīcei, Dace jutās droši, jo zināja, ka jaunajā kontā nav naudas. Aptuveni divas nedēļas pēc tā atvēršanas Dace saņēma zvanu no bankas. Tikai tad viņa uzzināja, ka uz viņas vārda paņemti vairāki ātrie kredīti. Uz nomaksu paņemts viedpulkstenis, kā arī četrpadsmitais "iPhone". Dace sprieda, ka tas bija dārgākais, ko varēja paņemt bez pirmās iemaksas.
"Es nezinu, cik man jau ir tie parādi, bet kopā varētu būt kaut kur jau pie 10 000 [eiro]. Nezinu, ko es vēl sagaidīšu, bet nu katrā gadījumā šis viss ir diezgan baisi. Es nezinu, kur vēl visur var ielogoties ar internetbanku. Viņi varēja sadarīt jebko, un tagad vienkārši ir jāsēž un jāgaida apmēram, kas būs nākamais," viņa sprieda.
Viens no lielākajiem pārsteigumiem bija tas, ka elektroniskās deklarēšanās sistēmā krāpnieki bija nomainījuši informāciju, kā valstij sazināties ar Daci.
Pieeja internetbankai pašlaik krāpniekiem paver plašas iespējas. "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis uzskaitīja: "Var iegūt gana daudz privātas informācijas par to, kas personai pieder, kādi viņai ir īpašumi, ja nu vajag kaut kādus darījumus, piemēram, kaut vai attālināti pārrakstīt automašīnu uz kādu citu personu."
Tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš, kurš, pētot krāpšanu shēmas, sazinājies ar daudziem krāpniekiem, norādīja – Daces gadījums nav unikāls.
"Viena no lietām – pati svarīgākā un visbiežākā, ko izkrāpj – jūsu identitāte. Jūsu identitāte patiesībā ir daudz vērtīgāka. Un ar identitāti var pēc tam ņemt kredītus, var ņemt preces uz nomaksu. Un to atcerieties, – ja jums kontā nav naudas, tas nenozīmē, ka jums neko nevar izkrāpt,"
viņš piebilda.
Speciālisti aicina pārbaudīt katru, kurš jums jautā pēc piekļuves datiem. Pārtraukt sarunu, pat ja runātājs uzdodas par policijas darbinieku. Sazvanīt policiju pašam. Arī banku sazvanīt pašam. Ja atsaucaties uz darba sludinājumu, kur līdzīgi kā Daces gadījumā jautā ko neierastu, der sazvanīt uzņēmumu pašam un noskaidrot, vai tiešām kāds ar jums sazinājies. Svarīgi zināt, ka zvanītājs no īstas iestādes nekad nelūgs piekļuvi jūsu internetbankai.
