Kā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", ceļa izdevumus ģimenei, pārbaudes un dzīvošanu uz vietas Vācijā apmaksāja labdarības organizācija Ziedot.lv. Nauda šādam mērķim bija palikusi pāri pēc tam, kad atsaucīgu cilvēku simti 2016. gadā ziedoja naudu aknas transplantācijai Baibai Baronei, kura drīz pēc operācijas Tartu slimnīcā tomēr mira.
Mazais brāļuks
Kad Aleks piedzima, Sandijai jau bija 18 gadi. Viņai viņš vienmēr bijis mazais brāļuks, jo ģimenē ir arī vecāks brālis. No pusaudžu vecuma Aleks smagi slimoja. Kamēr vienaudži dauzīja bumbu un logus, viņš knapi kustējās.
"Autoimūns hepatīts, tas lēnām parādījās asins analīzēs. Zemi trombocīti. Dzelte, nieze, sāka uzkrāties šķidrums. Ir ļoti maz enerģijas, nevar sakoncentrēties uz lietām," stāstīja Aleks.
Lielākā krīze bija pirms diviem gadiem, kad puisim palika 18. "Biju neona krāsā! Dzeltens. Un tad teica – vajag sākt domāt par to. Bija daudzi izmeklējumi un uzņēma rindā Latvijā. Uz aknu transplantāciju," viņš atklāja.
Bet rinda nekustējās. Ārsti neko citu nepiedāvāja. Izmisums milzīgs. Un Aleks pats atrada citu iespēju – transplantācija no dzīva donora. Ārzemēs. Hamburgas klīnikas atbilde gan šokēja.
"Es iešu!"
"Viņi stāstīja mums, ka ir nepieciešama S2 lapa vai... 300 000 eiro, nu jā... Tad mēs ar Aigu Stāku, manu ārsti, sarunājām, ka tā lapa jāmēģina," atklāja puisis, norādot, ka Nacionālais veselības dienests pieteikumu ātri izskatījis. S2 veidlapa ir valsts garantija, ka operācijas izmaksas segs Latvija. Taču plānotais donors – brālis nederēja. Un Aleks saprata, ka ar to arī viss beidzies.
"Tajā brīdī es vienkārši teicu – es iešu! Nav jautājumu," atklāja māsa Sandija.
Pārbaudes bija ilgas. Šī gada jūlijā vācu ārsti paziņoja, ka saderība ir laba. Var transplantēt.
"Viņiem galvenā prioritāte ir donors. Lai pēc tam ir vesels cilvēks," teica Aleks, bet viņa māsa piebilda: "Man ir divi bērni. Un tas bija pārdzīvojums. Tas bija atšķirtības periods. Un visādi var notikt."
Puisis, atminoties operācijas dienu, pastāstīja, ka māsa devās pirmā, bet pēc četrām stundām – viņš. Satraukums esot bijis liels, taču kaut kā turējies. Savukārt māsai nebija šaubu, ka viss būs labi.
"Es ļoti gaidīju, kad mamma atnāks, un uzzināt, kā māsai ir. Un bija tik labi uzzināt, ka viss ir kārtībā," atmiņās par notikumiem pēc operācijas gremdējās Aleks.
Savukārt māsa paskaidroja: "Viņi noņem lielāko daivu, ieliek brālī. Bet man šī akna trīs mēnešu laikā atjaunojas par 90 procentiem. Es nepalieku par invalīdu."
Jaunais puisis pauda cerību, ka drīz aknas transplantācija no dzīva donora būs iespējama arī Latvijā, jo tas dotu iespēju dzīvot daudziem.
"Es sagaidu, ka viņš dzīvos pilnvērtīgu, veselīgu dzīvi! Un izbaudīs visu to, ko pusaudžu vecumā saslimšanas dēļ nespēja darīt! Ka viņš ies, darīs un būs! Viņš varēs dzīvot!" sacīja māsa.
Atlabšana bija grūta. 11 dienas intensīvajā terapijā, 22 dienas stacionārā. Alekam bija grūti elpot, jo bija arī plaušu bojājums.
Un tieši šajā posmā talkā nāca 2016. gadā mirušās Baibas nauda. Baiba Barone, jauna meitene, pārāk ilgi gaidīja aknu transplantāciju. Tolaik valsts to neapmaksāja. Kad līdzcilvēki uzzināja par izmisīgo cīņu, naudu Baibai saziedoja ātri. Operēja Tartu. Bet Baiba jau bija tik vāja, ka neizdzīvoja. Tas šokēja daudzus. Tikai pēc viņas nāves aknu transplantāciju iekļāva valsts apmaksāto pakalpojumu grozā. Bet pirms septiņiem gadiem Baibai ziedotā nauda tagad tika Aleka ģimenei. Aviobiļetēm, viesnīcai, lai mamma varētu būt blakus abiem saviem bērniem.
"Gribu pateikt lielu paldies ziedotājiem. Un aicinu paskatīties "ziedot.lv". Varbūt ir iedvesma kādam dot?" Aleks mudināja.
Divus mēnešus pēc operācijas Aleks atgriezies darbā uzņēmumā ‘Mikrotīkls", labo mikroshēmas. Nākotnē viņš plāno pāriet uz programmēšanu. Dzīve tikai sākas, ja tā labi padomā...
