Nīcas vidusskolas 1.un 8. klases audzēkņu mamma Raimonda Ābelīte atzina, ka informācija par skolu reorganizāciju uzzināta no medijiem.
"[Izglītības] ministre ir gājusi ar kaut kādu priekšlikumu uz Ministru kabinetu, bet vai mums, vecāku pārstāvjiem, kāds ir jautājis viedokli, vai mēs esam ar mieru, vai mēs tā saredzam savu bērnu nākotni novados un vai tas vispār iet kopā ar novadu un reģionālo attīstību?" neizpratni pauda Ābelīte.
Vecāki ir sašutuši par lēmumu atņemt Nīcas un Priekules izglītības iestādēm vidusskolas statusu. Viņi uzskata –
ministrija neizprot reālo situāciju un risinājumu veic brutāli – ar ekseļa palīdzību.
"Bērni un viņu vecāki ir izvēlējušies Nīcas vidusskolu kā savu izglītības iestādi! Ne jau aiz neko darīt, bet dēļ tām vērtībām, kas šajā skolā pastāv, jo tur ir galvenais fokuss bērns. Nonākam pie tā, ka šādas skolas nav vajadzīgas. Tātad mums nav šie bērni vajadzīgi, mums nav vajadzīga Latvijas nākotne?" vaicāja Nīcas vidusskolas 6. un 8. klases audzēkņu mamma Agija Kaunese.
Neziņā par ministrijas ieceri ir arī skolas direktore Lāsma Petermane:
"Izpildām visus kritērijus, kas ir šībrīža dokumentos. Es vēl esmu tikai dzirdējusi, taču dokumentus neesmu redzējusi, kādi būs šie jaunie kritēriji, lai varētu būs vidusskola. Šobrīd nevaru atbildēt par 10. klasi, un kāpēc nevaru atbildēt – jo šī ažiotāža, kas ir sacelta, un tad vecāki man zvana un jautā, vai būs skola vai nebūs?"
Novada pašvaldībā norādīja – jau šobrīd, strādājot pie Izglītības nozares attīstības stratēģijas 2023.–2028.gadam, kļuvis skaidrs, ka Dienvidkurzemē nekādas pārmaiņas šajā jomā nav nepieciešamas.
"Tieši vecāku anketās parādījās ļoti labi tas, ka vecāki lielākoties ir apmierināti ar izglītības piedāvājumu. Šeit lieliski parādās tas, ka šis skolu noklājums novadā ir diezgan vienmērīgs un atbilstošs," paskaidroja Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare.
Ministrija bažīgos reģionu pārstāvjus mierina, apgalvojot, ka ministrijas piedāvātais reformu projekts nav akmenī cirsts un sarunas par optimālāko reformas modeli vēl turpināsies.
"Plānojam pārmaiņas, kas ir saistītas ar šobrīd piedāvāto skolu tīkla modeli. Ātrākais, kad var stāties spēkā, ir 2024. gada 1.septembris. Ja, piemēram, vidusskola reorganizēsies par pamatskolu, tad tāpat tiem skolēniem, kuri ir iestājušies vidusskolā, savā izglītības iestādē arī jāiegūst vidējā izglītība pilnā posmā," skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
Izglītības un zinātnes ministrija reformu projektu valdībā iesniegs 15. augustā.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā noteikt jaunus klašu lieluma kritērijus, kas 1.–6. klasei būtu rekomendējoši un pašvaldības varētu uzturēt arī mazākas skolas, taču 7.–12. klašu posma skolām kritēriji būtu obligāti un par skolu atrašanās vietām lemtu valsts. Klašu lielums būtu atkarīgs no tā, kurā no trim grupām ir pašvaldība – pašvaldībās ar mazāku skolēnu blīvumu klases būtu mazākas, citur – lielākas.
IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu tīkla reorganizāciju, lai no ietaupītās naudas varētu palielināt skolotāju algas.
