Ādažu bāze būs vienīgā vieta, kur šovasar uzņems un apmācīs valsts aizsardzības dienesta karavīrus. Viņu armijas dzīve neatšķirsies no to karavīru ikdienas, kuri šobrīd apgūst pamatapmācības kursu, lai kļūtu par profesionālā dienesta kareivjiem.
"Mēs būsim kā tāds eksperimentāls trusītis, lai saprastu, kas, kur, kā... Un tā kapacitāte no instruktoru puses un infrastruktūras puses mums šeit ir vislielākā, jo šī ir lielākā profesionālā dienesta vienība," atzina Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers.
Karavīri, kuri šobrīd jau apgūst militārās iemaņas, potenciālos jaunpienācējus iedrošina sakot – no dienesta nevajag baidīties. Tā ir laba iespēja tiem jauniešiem, kuri vēl nav izdarījuši izvēli, ko darīt nākotnē.
"Pirmajā dienā mūs iepazīstināja ar ēdnīcu, kas visiem ļoti patika, pēc tam mums izdalīja ekipējumu, mēs to samarķējām, iepazināmies ar instruktoriem," savu pirmo dienu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē atceras kursante Aija Igaune, kas iestājusies profesionālajā dienestā.
Domājot par valsts aizsardzības dienestu, viņa iesaka dienesta karavīriem nebaidīties.
"Es ieteiktu viņiem izmēģināt, lai viņi nāk, jo runas ir daudz un dažādas, bet, kamēr tu pats to nepamēģināsi, tu nesapratīsi – tas ir domāts tev vai ne," saka Aija.
Kāda tad būs karavīru ikdiena valsts aizsardzības dienestā?
Pirmos 3 mēnešus būs kareivja pamatapmācības kurss, tad 3 mēnešus - militārās specialitātes kurss, un pēc tam pats dienests kādā no vienībām.
Process būs līdzīgs kā profesionālā dienesta karavīriem. 1. jūlijā jauniesauktie karavīri nonāks Ādažu militārajā bāzē, tad viņiem plānots aptuveni divu nedēļu ilgs adaptācijas laiks, kurā viņus iepazīstinās ar savu izvietojumu, vienību, militārā dienesta norisi, saņems formu un individuālo ekipējumu, veiks nepieciešamās veselības pārbaudes, apgūs militāros reglamentus un ierindas apmācības pamatus.
Nacionālo bruņoto spēku sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 2. bataljona seržants Jānis Poišs, kas ir atbildīgs par militārās pamatapmācības kursu jauniešiem, stāsta, ka "pēc tam viņiem, protams, būs ieroču apmācība, šaušanas apmācība viņiem būs, orientēšanās, darbs ar karti, primārās tādas lietas, kā izdzīvot mežā, kā par sevi parūpēties, mežā dzīvojot, un reglamenti, kas visiem karavīriem ir diezgan saistoši".
Poišs arī uzsvēra, ka vecākiem, kuri baidās, ka jaunieši atnāks un tiks sisti kā padomju laiku armijā, nav pamata šādām bažām, jo tas vairs nenotiek.
Jauniesauktie karavīri dzīvos kazarmās. Tajās ir virtuve, žāvētava, sauna, labierīcības un, protams, istabas, kuras jauniešiem iedalīs.
Vienā istabā dzīvos aptuveni 10 cilvēki, un tās netiks dalītas pa dzimumiem – sievietes dzīvos kopā ar vīriešiem.
Kursante Aija Igaune gan atzīst, ka ar laiku pie tā pierod, un tas nav nekas traks.
"Ir jautri, tik daudz es varu pateikt – dušas un tualetes ir atsevišķi, ir jautri, bet, es domāju, tā kā es esmu nedaudz vecāka par viņiem, viņi visi ir no 20 līdz 24, man nav problēma tikt ar viņiem galā," atzīst Aija.
Valsts aizsardzības dienesta karavīriem paredzētas arī trīs ēdienreizes dienā – brokastis, pusdienas, vakariņas. Viena karavīra pārtikas nauda ir 14 eiro dienā.
Ādažu bāzes ēdnīcas virtuves vadītāja, civilā darbiniece Inete Millere stāsta, ka,
ņemot vērā, ka karavīriem ir mācības, viņiem pienākas 3300 kalorijas dienā, kas ir vairāk nekā parastam cilvēkam, jo viņi patērē vairāk enerģijas".
"Tātad mums ir katru rītu brokastis, kurās ir iekļauta omlete, bekons, cīsiņi, bulciņas, putra, džemi, kafijas, tējas, jogurti, kūciņas. Pusdienās mums ir viena zupa, divi gaļas pamatēdieni, arī bulciņas, kafijas, no septiņiem līdz desmit veidu salātiem, arī augļi, arī piens, kefīrs – nu viss, kas pienākas pusdienās, un vakariņās mums ir viss tas pats, kas pusdienās, tikai bez zupas," stāsta Inete Millere.
Valsts aizsardzības dienestā uzņems jauniešus, kuri pirms tam būs izturējuši veselības pārbaudes. Savukārt, ja fiziskās spējas nebūs pietiekamas, puiši un meitenes varēs tās uzlabot. Bāzē ir moderns sporta centrs, ar 8 zālēm. Ikviens var sportot, gan individuāli, gan grupās, gan trenera vadībā. Dienā centru apmeklē ap 1300 karavīru.
Karavīriem pienākas apmaksāta veselības aprūpe.
Bāzē ir ārsti un dažādi speciālisti. Jaunie karavīri biežāk sūdzas par fizisku nogurumu, muskuļu sāpēm, sastieptām potītēm, saaukstēšanos.
Medicīniskās aprūpes centra galvenā māsa Baiba Ļucāne stāstīja, ka ir jaunieši, kuri vairāk bijuši vecāku paspārnē, un tad iemesti skarbākā vidē, un tiem, kas vairs nav tik sportiski aktīvi, bet vairāk laika pavadīja pie datora un telefonā, ir grūtāk.
Madars Viekalis bija celtnieks, bet tagad apgūst profesionālā dienesta pamatapmācību kursu. Viņš atzina - grūtākais bija pierast pie dienas režīma un laika kontroles.
"Jauniem, kam būs iesaukumi, nevajag baidīties. Vajag pamēģināt, atnākot šeit, saprot, kā tā disciplīna, treniņi.. Pierod pie tā. Dažiem, kuri nezina, kur doties tālāk, tas būs labs ceļš, lai turpinātu karjeru militārajā dienestā," sacīja Madars.
Brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam notiek līdz 15. maijam. Šonedēļ izskanēja, ka jau pieteikušies aptuveni 90 jaunieši, bet Aizsardzības ministrija plāno pirmajā brīvprātīgajā iesaukumā iesaukt 300 jauniešus. Bruņotie spēki ir gatavi jūnijā valsts aizsardzības dienestā uzņemt līdz 400 jauniešiem.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī tiek veidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums ir brīvprātīgs – tam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem var pieteikties līdz šā gada 15. maijam. Paredzēts, ka šajā, pirmajā iesaukumā, būs 300 jaunieši.
No 2024. gada 1. janvāra dienests noteikts kā obligāts. Iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā pakļauti vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Proti, aizsardzības dienestam prioritāri pakļauti pilsoņi – vīrieši – viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ja pilsonis pēc 18 gadu sasniegšanas turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē, ne augstāko izglītību, tad viņš ir pakļauts dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.
