Decembrī skolas zvans skanēja pēdējo reizi
Vānes sākumskola bija viena no lauku skolām, kura zaudēja cīņā par savu pastāvēšanu. Skolotāji, skolēni, absolventi, pagasta iedzīvotāji – visi iestājās par skolas saglabāšanu. Izdevās izcīnīt iespēju mācību iestādi saglabāt kā sākumskolu. Līdz ar to viena no agrāk lielākajām pamatskolām Kandavas novadā kļuva par vienu no trīs mazākajām skolām visā valstī, bet beigu beigās tika slēgta. Pagājušā gada decembrī skolas zvans skanēja pēdējo reizi.
Skolas slēgšanas brīdim tuvojoties, tajā mācījās vien 12 skolēni. Pirmo klasi apmeklēja tikai viena skolniece. Mācības notika pilnvērtīgi, bet socializēšanās ar vienaudžiem bija ierobežota. Kā stāsta Vānes pagasta pārvaldes vadītāja Signija Tauriņa-Alksne, skolas slēgšanai pagasts gatavojies vairākus gadus, tā ka noticis tas, kas jau sen gaidīts. Bijuši vairāki iemesli, kādēļ skola slēgta. Signija Tauriņa-Alksne stāsta: "Nu neviens jau negrib likvidēt tāpat. Nav bērnu vairs, kas mācītos. Ja tagad palika 12 bērni, no mūsu pašu pagasta, ja nemaldos, bija trīs, pārējie – audžubērni. Skola jau nevar pedagogiem nodrošināt slodzi, un viņi nevar normāli strādāt, jo viņiem tad arī jāsāk braukāt pa dažādām vietām.
Citi vēl vaino tos, kas sākumā aizveda bērnus prom no skolas uz citām skolām."
Agrāk celties un uz autobusu
Pagastā ir saglabājies bērnudārzs, kuru apmeklē 38 bērni, taču skolas vecuma bērni tagad dodas iegūt izglītību kaimiņu pagastu skolās – Zantē, Zemītē, Kabilē un arī Kandavā. Bērnu ģimenēs tas ieviesis pārmaiņas dienaskārtībā. Pašvaldība organizē autobusus, lai skolēni varētu nokļūt mācību iestādēs. Vānes sākumskolas pēdējās pirmklasnieces mamma Kristīne Geršmane atzīst, ka pārmaiņas ikdienā ir jūtamas: "Agrāk jāceļas, jo bērns jāpalaiž uz autobusu. Ritms mainījies." Jautāta. kā bērns jūtas par skolas slēgšanu, Geršmane teic: "Vēl viņa ir maziņa, viņa pieņem tās pārmaiņas. Man kā vecākam tas [rūp] vairāk."
Vānes pagastā jau ilgus gadus darbojas bibliotēka. Iestādes vadītāja Sandra Kosogova ir vietējā iedzīvotāja. Pati ir pabeigusi Vānes pamatskolu un jūtas piederīga tai. Viņa neslēpj, ka gada pirmajās nedēļās jūtams klusums: kopš skola slēgta, mazo lasītāju skaits stipri samazinājies. Bērnudārzs palīdz bibliotēkai turpināt darbību un piedalīties lasīšanas konkursos. Lasītavas logi vērsti uz skolas ēku. Lūkojoties uz to, bibliotekāri Sandru Kosogovu pārņem emocijas:
"Paskatoties pa logu, ir tukša ēka. Sajūta jau ir tāda, ka tas pagasts paliek tāds aizmirsts kaut kur novada nomalē. Viņš tukšojas. Nu pagaidām grūti pateikt, kā tas veidosies."
Trūkst arī darbavietu
Šobrīd Vānē deklarēti aptuveni 700 iedzīvotāji, bet uz vietas dzīvojošo skaits ir daudz mazāks. Kādreiz vānenieki nevarēja iedomāties, ka pagastā nebūs darbavietu, tuvākais pasts būs 20 kilometru attālumā un skolas gaiteņos nedzirdēs skolotāju soļus vai bērnu čalas. Iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ pagasts zaudējis vairākas iestādes. Kristīne Geršmane atzīmē: "Iedzīvotāju ir tik, cik ir, bet viņiem tāpat visu vajag. Pirmā pazuda aptieka, uz kuru ļoti daudzi taču netiek, tad pasts. Poliklīnika arī karājas, nezin, cik ilgi būs. Skolas nav, cilvēku skaits saruks vēl mazāks. Nekā nav. Nu nekā laba neredzu. Jāceļ kāds liels tūrisma objekts vai firma ar daudzām darbavietām. Cehs, lai kaut cik piesaistītu."
Darbavietu skaits nepalielinās, pat sarūk, daudzi iztiku pelna ārpus Vānes. Iedzīvotāji nav pozitīvi noskaņoti par pagasta nākotni. Vāneniece Laura Vanaga teic: " Ja skolu aizslēdz, tad nav, ko piedāvāt ar ko piesaistīt jaunos vecākus. Nav jau tam bērnam kur mācīties. Vānē tikpat labi var veikalu arī aizslēgt, ja nebūs ienākumu. Ļoti daudz cilvēku būs nošķirti no ārpasaules līdz ar to; traki, vecie izmirs, jaunie vietā vairs nenāk. Lēnām paliksim par punktu kartē."
Vānes nākotne
Pagasta lielākā cerība ir iedzīvotāju skaita pieaugums un bijušo vānenieku atgriešanās dzimtajā pusē. Ne Laura, ne Kristīne nedomā, ka viņu atvases varētu palikt un veidot savu nākotni šeit. Laura Vanaga saka: "Man te ir dzimtas mantojums, kā teikt, es pati sevi vēl redzu te, bet savus bērnus, ja viņus lauksaimniecība vai kaut kas tāds nesāks interesēt, – ne." Kristīne Geršmane piebilst:
"Man pašai ir pieci bērni, un es nezinu, vai kāds te ilgi sēdēs. Ja viens ir atradis darbu, tad diez vai vēl četri atradīs."
Slēgtajai skolai ir sena vēsture. Mācību iestāde bija iekārtota kādreizējā muižas ēkā. Laikam ejot, tā pārdzīvojusi karus, ugunsgrēkus, atjaunošanu un modernizāciju, bet tagad, skolēniem aizejot, tās liktenis ir pagasta rokās. Signijai Tauriņai-Alksnei jau ir zināms turpmākais plāns: "Skolas ēkai tiks izstrādāts projekts, un viss lejas stāvs tiks pielāgots bērnudārzam, kabineti pagasta pārvaldei, sociālajam dienestam un bibliotēkai. Kaut kādas iespējas mēģināsim arī skolas ēkā attīstīt. Augšā, visticamāk, arī kaut kādu spēļu telpa būs."
Pēdējos piecos gados valstī pieņemts lēmums par 262 mācību iestāžu slēgšanu vai reorganizēšanu. Tukuma novadā šajos gados tika reorganizētas septiņas mācību iestādes, viena no tām slēgta. Skolu tīkla optimizācijas process valstī turpinās, nereti – spītējot vietējo iedzīvotāju iebildumiem.
