Jārēķinās ar nezināmo
Pēc viņas teiktā, Lietuvā iecerēts gigantisks vēja parks, kāda nav nedz Latvijā, nedz tiešā tās tuvumā. To iecerēts būvēt tikai 2,7 kilometru attālumā no Skaistkalnes ciema centra un 1,2 kilometru attālumā no Skaistkalnes karsta kriteņu zonas Skaistkalnes pagasta teritorijā. Arī Lietuvā vietā, kur iecerēts būvēt šo vēja parku, ir karsta kriteņu zona.
Rozentāle zināja stāstīt, ka vēja parkā iecerētas 35 turbīnas, kur katras augstums plānots līdz 270 metru augstumā, bet jauda līdz 7,5 megavatiem. Vides speciālisti laikrakstam atzinuši: tā kā tik vērienīga vēja parka Latvijas tuvumā nav, iespējamo problēmu loks nav zināms un aptverts un jārēķinās ar nezināmo.
"Bet Skaistkalnes gadījumā tieši tas vērā ņemamākais ir karsta procesa ietekmes teritorija.
Kā karsta process izpaužas? To labi zina vairāki gados vecāki skaistkalnieši, kad negaidot pēkšņi vistiešākā nozīmē sagrūst pamats zem kājām. Zeme paveras, un viss, kas ir uz tās, iekrīt dziļi bedrē.
Tātad karsta process ir iežu šķīšana [pazemes ūdeņos] zemes dzīlēs, kuras rezultātā pazemē veidojas tukšumi. Tie tad var veidot zemes virskārtas iegruvumus, jo zemes virskārta ir kļuvusi plānāka un apdraud gan māju pamatus, gan arī dažādus citus objektus," stāstīja "Bauskas Dzīves" galvenā redaktore.
Vides speciālisti atzinuši, ka ir pierādījies tas, ka eksistē virkne faktoru, kas provocē praktiski neparedzamo kataklizmu, un viens no šiem faktoriem ir cilvēka darbība. Speciālisti minējuši, ka pie tādiem faktoriem var pieskaitīt arī lielas vēja turbīnas, kuru pamati iestiepsies arī pazemē, sasniedzot karsta procesiem pakļautās ģeoloģiskās struktūras, stāstīja Rozentāle.
Jautājums jārisina starpvaldību līmenī
"Bauskas Dzīve" devusies skaidrot situāciju uz Lietuvas pašvaldību, kuras teritorijā ir iecerēts šis vēja parks, un tur paziņoja, ka šīs 35 vēja parka turbīnas ir tikai pirmā kārta un šim vēja parkam plānota otrā kārta ar tikpat daudz turbīnām, teica Rozentāle, norādot, ka par Lietuvas iecerēm pierobežā būtu jārunā starpvaldību līmenī.
Publikācijā "Bauskas Dzīvē" norādīts – Lietuvas Vides ministrija vēstulē Latvijas Vides pārraudzības valsts biroju (VPVB) un arī Bauskas novada pašvaldība jau jūnijā informējusi par šiem plāniem.
"Bauskas Dzīves" žurnālisti pabijuši attiecīgajā pašvaldībā Lietuvas pusē. Nemunēļa Radvilišķu pārvaldē arī esot noraizējušies par gaidāmo būvniecību, bet viņiem apgalvots, ka projekts saskaņots un parakstīts, pašvaldībai tikai jānoorganizē informatīva sapulce, kurā projekta attīstītājs – uzņēmums "Biržu vējas" – prezentēs savu ieceri iedzīvotājiem; tā notikšot 3. augustā.
Pēc vides speciālista Valērija Gabrāna teiktā, arī Skaistkalnē būšot tāda sanākšana dienu vai divas vēlāk, bet diez vai vietējie paši tikšot kādā skaidrībā, tāpēc cer uz Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) palīdzību.
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") Latvijas Radio apliecināja, ka par šo gadījumu viņam zināms un ka šādā situācijā projektam noteikti nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.
"Šajā gadījumā, ja [projekts] skar sarežģītu ģeoloģiju, projekta iniciatoriem jāpēta arī ģeoloģija, un tur var būt abi varianti – gan ka kāda teritorija neder šo karsta kriteņu varbūtības dēļ, līdz ar to tur nevar saņemt pozitīvu atzinumu, bet var būt arī otrādi – ka konkrētajā vietā kriteņu nav un ģeoloģija to rāda, un tad nav nekādu risku, un tad ir pozitīvs atzinums," skaidroja Sprindžuks.
Ministrs gan norādīja, ka
šajā ziņā Latvijas un Lietuvas likumi nedaudz atšķiras – Latvijā ietekmes uz vidi izpēte ir vairāk ieinteresēto uzņēmēju ziņā, bet Lietuvā valsts līmenī jau tiek noteikts, kādi kurā teritorijā ir spēles noteikumi.
Vides pārraudzības valsts birojā skaidroja, ka procedūra tikai nupat sākusies. Lietuvas puse jautājusi Latvijai, vai tā piedalīsies ietekmes uz vidi novērtējumā, birojs attiecīgi to pajautājis potenciāli ieinteresētajām institūcijām, un šobrīd izskatoties, ka Latvijas puse šajā procesā iesaistīsies.
Uzņēmējs sola izvērtēt ietekmi uz vidi
Lietuvas uzņēmuma "Biržu vējas" vadītājam Evaldam Losim nebija zināms, ka Latvijas pusē vēja parka projekts izraisījis uztraukumu:
"Esam sazinājušies ar Latviju, mūsu ministrija ir nosūtījusi vēstuli Latvijai, bet nezinu, kas ar to pašlaik notiek un kurš ir uztraucies. Neviens no Latvijas mums nekādu informāciju vēl nav sniedzis."
Uzņēmējs arī apliecināja, ka noteikti veiks ietekmes uz vidi novērtējumu, bet par laiku, kad varētu sākties celtniecība, esot pāragri runāt. Taču viņš atzina, ka tas būšot liels projekts, un kopējās izmaksas atkarīgas no tā, cik turbīnas izvietos.
Iespējami jauni iegruvumi un ietekme uz upēm
Lietuvas Vides ministrijas jūnijā sniegtā informācija Latvijas Vides pārraudzības valsts birojam liecina, ka "Biržu vējas" gatavojas izvietot trīsdesmit piecas 270 metrus augstas vēja turbīnas Nemunēļa Radvilišķu un Parovējas administratīvo centru teritorijā. Tā atrodas pavisam tuvu Skaistkalnei.
Lietuvas puses iesniegtajos dokumentos norādīts, ka turbīnas aizsargājamajā teritorijā neietilps, bet Bauskas novada vides speciālists Valerijs Gabrāns uzskata, ka viss nav tik vienkārši.
Viņš skaidroja, ka nekur Baltijā nav tik plaša, blīva un arī tik augsta vēja parka, līdz ar to par tā ietekmi uz vidi var spriest tikai teorētiski. Tā kā iekšzemē vēji nepūš tik stipri kā pie jūras, tad, lai milzīgos spārnus iegrieztu, tie jāizvieto ļoti augstu. Lai tik augstus torņus nostiprinātu, nepieciešami kārtīgi pamati, taču celtniecība un vēlāk arī turbīnu darbināšana teorētiski varētu ietekmēt nestabilos karsta procesus.
Vides speciālists minēja, ka teorētiski tas varot nozīmēt ne vien jaunus zemes iegruvumus, bet arī pastiprinātu ūdeņu ieplūšanu pazemē no tuvējām upēm. Vienā no viņa aprakstītajiem scenārijiem
varētu notikt pat tā, ka izmainās upju izvietojums,
proti, šajā sektorā ļoti tuvu Mēmeles upei pienāk Iecavas upe, kura jau tagad daļēji ietek karsta kriteņu pazemes ejās, bet nepiesardzīgas saimnieciskās darbības rezultātā Iecavas upe varētu pavisam pazust pazemē.
