Latvijas skolās šobrīd mācās vairāk nekā 3500 ukraiņu, bet vēl 4000 mācās attālināti Ukrainas izglītības iestādēs. Olga ar dēlu uz Latviju atbrauca kara sākumā. No sākuma dēls mācījās attālināti, jo ģimenē cerēja, ka karš neievilksies. Tad dēls mēģināja iet kādā Latvijas skolā, taču valodas nezināšanas dēļ tas bija par grūtu.
"Es gribēju, lai viņš pabeidz 9. klasi mūsu skolā un pēc tam.... Viņš mēģināja. Viņš mācījās pusgadu un tad aizbrauca uz Ukrainu, lai pabeigtu 9. klasi. Lieta tāda – kad viņš sāka iet skolā, viņš neko nesaprata. Saprotiet, kā viņš var mācīties ķīmiju, nezinot valodu. Nebija iespējas komunicēt, lai viņš kaut ko saprastu," stāstīja Olga.
Tagad Olga meklē iespējas dēla latviešu valodas zināšanas uzlabot, lai varētu viņu no nākamā gada sūtīt kādā Latvijas skolā.
Iespējams, no nākamā gada tā būs obligāta prasība arī citiem Latvijā dzīvojošiem ukraiņu bērniem.
IZM šobrīd plāno mainīt esošo kārtību, kad ukraiņi paši var izvēlēties, kur mācīties, un pielāgoties kaimiņvalstīm, kuras jau tagad noteikušas izglītošanos kādā no valsts skolām kā obligātu.
Prasība mācīties Latvijas skolā varētu iestāties pēc noteikta laika perioda
Dati rāda, ka kopumā ar ukraiņu iekļaušanu sabiedrībā kaimiņiem veicies daudz labāk nekā Latvijai. Igaunijā un Lietuvā ir nodarbināti ap 70% ukraiņu, bet Latvijā uz pusi mazāk, apstiprināja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga.
"Mums bija ļoti svarīgi arī dzirdēt no Ukrainas pārstāvjiem, ka viņi to atbalsta. Ņemot vērā, ka ukraiņu ģimenēm ir jāieintegrējas mūsu sabiedrībā. Viņiem ir jābūt redzamiem mūsu sistēmās, lai mēs varētu patiešām parūpēties, ka neviens bērns Latvijā nav neredzams vai sistēmā pazudis. Tad mums ir ļoti svarīgi, lai mēs paši viņus integrētu izglītības iestādēs un varētu pārliecināties, ka viņi ir sveiki, veseli un drošībā," sacīja Reinberga.
Tāpat šis process palīdzēs ukraiņiem apgūt latviešu valodu un potenciāli nākotnē atrast darbu un atslogos arī vecākus.
Reinberga pieļāva, ka ideālā variantā grozījumi varētu stāties spēkā jau no nākamā mācību gada, taču šobrīd ir grūti prognozēt, vai tā notiks, jo darāmā esot daudz.
Pašlaik ministrijā identificē, kādi grozījumi nepieciešami normatīvajos aktos. Priekšā arī sarunas ar sociālajiem partneriem. Iespējams, prasība būt reģistrētam Latvijas izglītības iestādē iestātos pēc konkrēta Latvijā pavadīta perioda, līdzīgi kā tas ir Lietuvā.
Noteiktais laika periods varētu būt 3–12 mēneši.
Organizācijā "Gribu palīdzēt bēgļiem" novērtēja IZM gatavību šo soli beidzot veikt. Tomēr priekšā vēl daudz darāmā, atzina organizācijas vadītāja Linda Jākobsone-Gavale:
"Šī pusgada laikā būtu jāsaprot, kā palīdzēt bērniem labāk sagatavoties mācībām Latvijā. Un tas būtu gan atbalsts ar latviešu valodu, gan arī labāka izpratne par to, kā vispār darbojas mācību sistēma Latvijā. Tas būtu noteikti ļoti būtisks darbs ar vecākiem, palīdzot saprast, kā tiek organizētas mācības Latvijā. Tāpat būtiski ir domāt par pedagogu palīgiem."
Jākobsone-Gavale uzskata, ka, nopietni pievēršoties šim jautājumam, ir iespējams izmaiņas panākt līdz šī gada septembrim. Izglītības kvalitātes valsts dienests ir sācis apzināt, kurās pašvaldībās kādi ukraiņu bērni dzīvo un kādas ir viņu vajadzības. Jākobsone-Gavale uzsvēra, ka svarīgi arī pārņemt starptautisko pieredzi ceļā uz šīm pārmaiņām.
IZM atzina, ka, visticamāk, pārmaiņu īstenošanai būs nepieciešams arī papildu finansējums gan izglītības iestādēm, gan citām iesaistītajām pusēm.
