ĪSUMĀ:
- Lietuvas investori plāno Liepājā izveidot Baltijā modernāko spa centru, ieguldot apmēram 35 miljonus eiro.
- Centra vajadzībām no ārpuses tiktu atjaunota vēsturiskā Vannu māja, bet iekštelpu interjers tiktu saglabāts daļēji.
- Vecās vannas izstādītu ekspozīcijā nama pagrabtelpās.
- Ir iedzīvotāji, kuri gribētu saglabāt nama vēsturiskās vērtības arī iekštelpās.
- Vannu māja nav valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; tā ir aizsargājama ēka pilsētas mērogā.
- Līdz 31. oktobrim par būvprojektu notiek sabiedriskā apspriešana.
Projekta īstenotāji iecerējuši no ārpuses saglabāt un atjaunot vēsturisko, bet degradēto ēku, bet līdzās tai plāno uzbūvēt pilnīgi jaunu un modernu spa centru, kādi ir ļoti populāri Lietuvas pilsētās.
Liepājniekiem prieks
Daļa liepājnieku pauž prieku, ka Liepājā beidzot uzbūvēs modernu spa centru, taču vienlaikus uzdod jautājumus par projekta virzības caurspīdīgumu, tā atbilstību pilsētas apbūves noteikumiem, arī par vēsturisko vērtību saglabāšanu. Savulaik grezno Peldu iestādi apmeklējuši aristokrāti no Eiropas un Krievijas.
Liepājniekiem jaunā veselības centra būvniecības iecere interesē. Pie iežogotās senās Vannu mājas liepājnieki atnākuši apskatīt projekta aprakstu un plānus. Viņi labprāt iesaistās sarunā un pauž savu redzējumu Latvijas Radio.
Liepājniece: "Visapkārt ir smuki, blakus ir "Pūt, vējiņi!". Labi, ka sakārto. Protams, ka nebūs tā, kā agrāk. Labi, ka senā ēka tiek saglabāta. Paši arī esam bijuši šādās vietās Lietuvā, tur mums viss patīk gan ziemā, gan rudenī. Galvenais, lai cenas būtu pieejamas liepājniekiem, lai nav tā, ka mammas iet garām ar bērnu ratiņiem un tikai noskatās. Tad paši braucam uz Lietuvu."
Liepājniece: "Vizualizācija man liekas simpātiska, jumtiņš kā viļņi, tepat jūra blakus. Man būtu prieks, ja būtu. Ceru, ka viss izdosies. Te laikam bijusi sanatorija, rehabilitācijai ļoti piemērota vieta. Daudz labāk, ja teritorija sakopta un tur kaut kas notiek."
Tagad senās Peldu mājas logos svilpo vējš – logi izsisti vai aiznagloti, sienas apzīmētas. Kopš deviņdesmito gadu sākuma tā stāv neizmantota. Peldu iestāde 20. gadsimta sākumā bija viens no Liepājas slavenā arhitekta Paula Maksa Berči projektiem.
Vannu māja bija iecienīta veselības uzlabošanas vieta Eiropas un Krievijas aristokrātu aprindās. Tur bijušas 30 greznas istabas, kas aprīkotas ar siltām jūras ūdens vannām, ūdensdziedniecības nodaļa ar pirtīm. Garām vannu mājai gājis arī tramvajs. Pēc tam, kad 1925. gadā Liepājas ezerā atklāja dziednieciskās dūņas, tur iekārtoja mehanizētu dūņu vannu nodaļu.
Minerālo ūdeni no blakus esošās ieguves vietas joprojām izmanto Liepājas reģionālajā slimnīcā, par ārstniecisko ūdeni interesi izrāda arī jaunais Vannu mājas īpašnieks.
Projekta virzībā pietrūcis caurspīdīguma
2021. gadā Peldu iestādi par 1,25 miljoniem eiro iegādājās lietuviešu investors un uzņēmums "Liepojos kopos". Veselības centra būvniecības metu konkurss ir noslēdzies, un tagad jau notiek būvprojekta sabiedriskā apspriešana, pastāstīja Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs.
"Faktiski tā jau ir otrā sabiedriskā apspriešana, jo pirmā notika par konkursa darbiem, kad bija atklātais konkurss un varēja izvēlēties variantus. Šobrīd tiek apspriests tas, kas iesniegts kā būvprojekts. Nezinu, vai tas būs galīgais variants," sacīja Kaugurs.
Liepājā dzīvojošā arhitekte un publiciste Indra Ķempe sprieda, ka par šī projekta virzību ir ne viens vien jautājums.
No sarunas var noprast, ka pietrūcis caurspīdīguma, tāpēc jautājumi sabiedriskā apspriešanā būs arī par to, cik lielā mērā tiks saglabātas vēsturiskās vērtības senās Vannu mājas iekšpusē.
Viņa ir gandarīta, ka metu konkursā uzvarēja jaunie arhitekti, pilnsabiedrība "ZGT", un nav šaubu, ka Peldu iestādes atjaunošana ir atbalstāma iecere, taču jautājums, kā tas notiek.
"Esmu redzējusi žūrijas cilvēku vērtējumu, piemēram, Juris Poga atsūtīja par pilnīgi visiem darbiem, kā viņš tos bijis vērtējis. Starp tiem, kas piedalījās konkursā, šis bija vistīrākais darbs ar visskaidrāko domu, bet pie nosacījuma, kā atzina pats autors – bijis ļoti strīdīgs nolikums. Uzdevums bijis gandrīz neizpildāms. Pirmkārt, uzdevums ietvēra Liepājas apbūves noteikumu pārkāpumu par diviem stāviem. Vietā, kur atļauti divi plus mansardi, tagad mums ir četri," pastāstīja Ķempe.
Iedzīvotāji iebilst pret mainītajiem noteikumiem
Ēkai ir paredzēti četri virszemes stāvi un viens pagraba stāvs. Ēkas augstums: 16,50 metri. Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs apstiprināja, ka šajā vēsturiskajā pilsētas daļā atļautais augstums ir divi stāvi, taču,
lai sasniegtu vēlamo kubikmetru apjomu spa un viesnīcas vajadzībām, būtu jāapbūvē pārāk liels laukums, kas, savukārt, izskatītos smagnēji gan pašam parkam, gan attiecībā pret vēsturisko ēku.
"Apbūves noteikumi paredz, ka izņēmuma gadījumos šos noteikumus var mainīt. Visa pilsētbūvniecības vēsture ir noteikumu maiņa, tikai tos nevar raustīt katru dienu, kā kuram ienāk prātā, bet ir paredzēta zināma kārtība, kā to iespējams mainīt. Tas ir konkurss, tā ir žūrija, vērtējums, analīze, un tā ir sabiedriskā apspriešana," skaidroja Kaugurs.
Vannu māja Jūrmalas parkā ir nozīmīga pilsētas arhitektūras daļa, norādīja arhitekts. Tajā laikā Peldu iestādes apmeklētājiem izīrēja apartamentus pie Gulbju dīķa esošajās villās, tagad nepieciešama viesnīca spa centrā. Jautāts par iebildumiem un iedzīvotāju priekšlikumiem, Kaugurs norādīja, ka tādi esot.
"Galvenie iebildumi ir pret šo atkāpi no esošajiem noteikumiem. Es nevaru apgalvot, ka atkāpe nav pamatota, jo noteikumi ir noteikumi. Viens punkts saka – divi stāvi, bet izņēmuma gadījumos ir ceļš, kā to var mainīt.
Šis ir pienācīgs izņēmuma gadījums, ja mēs vēlamies veco ēku saglabāt. Var jau pateikt – nē, lai stāv, kāda ir, tikai jāsaremontē, bet par to kādam ir jāmaksā.
Lai spa komplekss varētu darboties, ir vajadzīgi kubikmetri un kvadrātmetri."
Sola modernāko spa centru Baltijas valstīs
Veselības centra attīstītajiem Lietuvā kūrortpilsētā Birštonā pieder līdzīga tipa spa. Īpašnieks Vits Brusoks Latvijas Radio uzsvēra, – ja izdosies šo centru uzbūvēt, tas būs modernākais un iespaidīgākais spa centrs Baltijas valstīts, kur gribētu izmantot Liepājas pazemes minerālūdeni.
Projektā plānotās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro.
Seno Vannu māju pats pamanījis, viesojoties Liepājā.
"Es vasarā atpūtos Liepājā, pamanīju, ka šo objektu pārdod. Man tas likās ļoti pievilcīgs, arī vieta. Tā ir ļoti skaista un vēsturiska ēka. Vienmēr šajā biznesā skatos, kur var kaut ko līdzīgu uztaisīt, kas mums ir Lietuvā. Vēl viens rekonstrukcijas projekts mums ir Druskininkos," pastāstīja Brusoks.
Vecās vannas saglabās ekspozīcijai
Tikmēr divas liepājnieces Latvijas Radio pauda bažas, vai saglabās ēkas iekšpusi ar vannām un flīzēm. Interjers būtu jāsaglabā, sacīja sievietes.
"Ja nav izpostīts pavisam. Tajā laikā no visas Krievijas tur cilvēki braucu atpūsties uz dūņu vannām un ko tik ne. Par flīzēm es īsti neatceros, bet tur, kur mazgājās, man atmiņā ir tādas krāsainas."
Vēsturiskajā Vannu mājā atradīsies restorāns un konferenču centrs, kas apkalpos viesnīcu. No ārpuses vēsturiskā ēka tiks atjaunota pilnībā, bet iekšpusē vannu funkcija gan netiks saglabāta, uzsvēra arhitekts un būvprojekta vadītājs Andris Kokins. Viņš pats ir bijis viens no metu konkursa dalībniekiem. Kaut arī arhitekta iecere neuzvarēja, Kokins ir piesaistīts projekta tālākā attīstībā, jo viņam ir bijusi lielāka pieredze saistībā ar šāda mēroga objektiem.
"Mūsu gadījumā telpu iekšējais plānojums tiek mainīts. Jebkurā gadījumā ārējais izskats [tiks mainīts], tiks atjaunotas virsgaismas, kas bija vēsturiski uz jumta. Bija ventilācijas lūkas, mēs izskatām iespēju tās atjaunot. Viss tiks veidots no jauniem materiāliem. Jumts ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, tas viss ir jāmaina," skaidroja Kokins.
Vannas būs apskatāmas centra pagrabstavā kā ekspozīcija, skaidroja arhitekts, taču flīzējums gan daļēji tikšot saglabāts un trūkstošās detaļas restaurētas.
Izpētes rezultātā secināts, ka visas konstrukcijas, kas atrodas zem vannām, ir kritiskā stāvoklī un tās atjaunot nevar, sacīja Kokins.
"Šodien tādā veidā, kā bija toreiz, ka vannās lēja ūdeni un tur sēdēja cilvēki, to nepraktizē, tas neatbilst sanitārām normām. Mēs tās vannas demontējam, vannas netiek saglabātas. Arī telpas ģeometrija šobrīd neatbilst šodienas spa funkcijām," skaidroja arhitekts.
Bažas, ka Liepāja zaudēs Vannu mājas vērtības
Tikmēr Juris Zviedrāns, kurš veica Vannu mājas priekšprojekta izpēti, uzskata, ka vismaz vienu Vannu mājas istabu ar interjeru vajadzētu saglabāt, un šajā projektā kompromisi bija iespējami.
"Vannu māja bez vannas? Nu vismaz vienu telpu atstāj kā ekspozīciju. Daļēji arī plānojums tiek izjaukts. Tas ir mans privātais skatījums.
Kas paliek pāri no Berči? Tikai fasāde. Nav vairs Vannu mājas, ir tikai mistisks nosaukums," vērtēja Zviedrāns.
Kaut arī tehniskas problēmas bijušas jau padomju laikā, Zviedrāns atklāja, ka ir vērtības, kas saglabājušās joprojām: "Principā visas centrālās daļas telpas, ieskaitot rotondas tipa zāli ar kupolu un vitrāžu, divas uzgaidāmās telpas – vīriešu un sieviešu. Plānojums, kas saistīts ar vannām un vannu istabas."
Zviedrāns uzsvēra, ka Liepāja lepojas ar Berči, izdod arī grāmatu, bet vai ar to pietiek? Šobrīd izskatoties, ka no Vannu mājas paliks tikai ārējā čaula, bet tur esošās vērtības Liepāja zaudēs, kā tas bijis jau iepriekš.
"Nojauca Paula Maksa Berči [projektētās] Eļļas fabrikas ēkas, pilnīgi visu notīrīja bez problēmām," sacīja Zviedrāns.
Turklāt Vannu māja nav valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
"Tā ir īpaši aizsargājama ēka pilsētas mērogā. Pilsēta diktē noteikumus, ko saglabāt un ko ne. Zināt, kā mums bieži vien ir? Primāri ir investors, un ēka tikai pēc tam. Kad tas viss tiek pazaudēts, tad pašās beigās sanāk tā, ka ēka vairs nav interesanta. Vecā māja būs tā pārbūvēta, ka tur vairs nebūs ne smakas no vannu iestādes," sacīja Zviedrāns.
Jaunās un vecās ēkas savienojums atradīsies pazemē, tāpēc ārēji tās būs divas ēkas.
Jaunajā būvē būs viesnīca, spa komplekss ar medicīnisku novirzienu un ūdens izklaidēm. Jaunajā veselības centrā plāno uzņemt vairāk nekā 370 viesu.
Iecerēta arī jumta terase un āra baseins. Būvniecībai tiek piemeklēti videi draudzīgi materiāli, centrs būs pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Darbavietu varētu būt vairāk nekā 200 cilvēkiem.
Ja centra būvniecību uzsāks nākamgad, to varētu atklāt, visticamāk, 2026. gadā. Tikmēr sabiedriskā apspriešana šim būvprojektam, kas iecerēts blakus koncertdāzam "Pūt, vējiņi!", notiks līdz 31. oktobrim.
