NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis Latvijas Radio norādīja, ka karavīru klātbūtne turpmākās divas nedēļas būs novērojama Rēzeknē, Daugavpilī, Balvos, Gulbenē un Alūksnē.
Aktīvās fāzes laikā tiks trenēta NBS vienību spēja ātri un efektīvi izvērsties uzdevumu izpildei jebkurā vietā Latvijā.
"Mēs izpildām scenāriju, kurā atbalstām Valsts policiju un robežsardzi un gatavojamies nepieciešamības gadījumā veikt valsts aizsardzību," norādīja Kudlis. Vienības trenēs spēju operatīvi ierasties visā valsts teritorijā, kā arī komandvadību nacionālajā un NATO līmenī.
"Šogad šī spēja primāri tiks vingrināta Latvijas austrumu pierobežā, jo vienībām ir jāspēj efektīvi veikt valsts aizsardzības uzdevumus jebkurā Latvijas vietā," teikts NBS paziņojumā.
Mācībās piedalās visas NBS vienības, Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīri, kā arī jaunie karavīri no valsts aizsardzības dienesta.
Kudlis pastāstīja, ka jaunajiem karavīriem sokas lieliski un viņi ir ļoti motivēti.
Pagājušajā nedēļā viņi pabeiguši pamatapmācības, un nu daļa no viņiem ir Latgalē, plecu pie pleca ar pieredzējušiem karavīriem.
Mācības "Namejs 2023" norisinās no 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā, un kopumā tajās piedalīsies aptuveni 8500 dalībnieku. Mācību mērķis ir pārbaudīt un pilnveidot Latvijas nacionālos kolektīvās aizsardzības plānus.
Mācību laikā visā Latvijā notiks militārās tehnikas, tai skaitā bruņutransportieru un kolonnu pārvietošanās pa koplietošanas ceļiem un apdzīvotām vietām, kā arī NBS un sabiedroto gaisa kuģu lidojumi Latvijas gaisa telpā, tostarp zemā augstumā.
Militārās mācības "Namejs" – arī pāris kilometrus no robežas
Mazāk nekā 10 kilometru attālumā no robežpunkta "Silene", pa valsts autoceļu braucošajiem otrdien bija jārēķinās ar nedaudz lēnāku satiksmi. Tāpat uzmanību varēja piesaistīt virs šosejas lidojošs helikopters.
Lai pārbaudītu kādi cilvēki un transportlīdzekļi iebrauc no kaimiņvalsts, pavisam netālu no Latvijas-Baltkrievijas robežas bija izveidots punkts, kur izvietoti betona bloki, tālāk arī dzeloņstieples, un, protams, strādāja karavīri.
Nacionālo bruņot spēku Mehanizētās kājnieku brigādes valsts aizsardzības dienesta karavīrs Kristers Slavēns stāstīja, ka "šāda veida kontrolpunkti tiek veidoti, lai mēs pārbaudītu, kas iebrauc valstī un kas izbrauc no valsts. Kā viņi ir noskaņoti, kas tie ir par cilvēkiem. Vai viņiem ir dokumenti."
Apkārt bija redzami karavīri bruņumašīnās, karavīri kvadraciklos, karavīri ar ieročiem rokās, tomēr dokumentu pārbaudītāji bija policisti.
"Tas mūsu pieredzē ir laikam tāds nebijis gadījums, kad mēs arī šādā veidā varam trenēt savas spējas," atzina Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis.
"Tas, ko mēs pārbaudām: vai nenotiek nelegālo imigrantu pārvadāšana, vai netiek pārvadātas narkotiskās, akcizētās preces. Arī citi pārkāpumi, vai nav meklēšanā esošas personas," stāstīja Slavēns.
Savukārt Valsts robežsardzes uzdevums šajās mācībās bija izraudzīties vietu, kur izveidot mobilo kontroles punktu. To jāspēj izveidot nekavējoties.
"Pārsteigums ir viens no galvenajiem pamatprincipiem. Iedomājaties, jūs braucat ikdienā un kontrolposteņa, nav un te pēkšņi – kontrolpostenis ir! Vai jums nav pārsteigums?" norādīja Mehanizētās kājnieku brigādes bataljona komandieris Eduards Šinkuns.
Apturētie steidza skaidrot, ka ir vietējie iedzīvotāji, kas dodas ikdienas gaitās. Kāds mācības centās uzfilmēt, cits pārsteigumu tomēr neizrādīja. Kā atzina arī karavīri, reti, kurš gan viņiem spēja atbildēt latviešu valodā.
"Ko es domāju? Nu mācības laikam kaut kādas notiek. Robežu mūsu sargā," sprieda iedzīvotāja Jekaterina.
