Operācija izdevās, pateicoties Bērnu slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas un Epilepsijas un miega medicīnas centra komandas izcilajam sniegumam, kā arī pacientes drosmei.
Uzziņai:
- Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas traucējumi, kas izraisa dažāda smaguma lēkmes – no neparastu sajūtu mirkļiem līdz pat samaņas zudumam un ilgstošiem intensīviem krampjiem.
- Traucējumi var sākties jebkurā vecumā, cēloņi ir iespējami vairāki. Rutīnas izmeklēšanas metode ir elektroencefalogrāfija.
- Tas, ka Bērnu slimnīcas ārsti ir apguvuši komplicētas un dārgas izmeklējumu metodes, kā arī veic sarežģītas operācijas un ievieš citas mūsdienīgas ārstēšanas metodes, daudziem dod cerības nākotnē dzīvot bez epilepsijas lēkmēm.
Lēkmes jau no 5 gadu vecuma
Rēzijai epilepsijas lēkmes sākās jau piecu gadu vecumā, tagad viņai ir 17 gadu, un meitene ir priecīga, ka līdz pilngadības sasniegšanai izdevās sagaidīt, kad ārstēšanas iespējas Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā tiek nodrošinātas pasaules labāko klīniku līmenī.
Rēzijai bija grūti ārstējama epilepsijas forma, medikamenti palīdzēja nepietiekami, lēkmes turpinājās, skaidroja bērnu neirologs, Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs Jurģis Strautmanis.
Turklāt daudzus gadus visi pieejamie izmeklējumi rādīja, ka pacientei epilepsijas iemeslu nevar noskaidrot, taču pēc lēkmju veida un norises bija skaidrs, ka tās izraisa bojājumi smadzenēs, kurus ir grūti ieraudzīt.
Kādā no daudzajiem magnētiskās rezonanses izmeklējumiem smadzeņu dziļajās struktūrās beidzot izdevās ieraudzīt, kur varētu būt epilepsijas rašanās vieta.
Lai pārliecinātos, ka mediķi tiešām atraduši bojāto smadzeņu daļu, un pieņemtu lēmumu par iespējamo ārstēšanu, pagājušā gada pavasarī pacientes smadzenēs implantēja 12 elektrodus īpaša izmeklējuma veikšanai.
"Rēzija bija pirmā, kam Latvijā tika veikta šāda elektrodu implantācija, kas ir pieejama reti kur, vien nedaudzās klīnikās pasaulē," norādīja Strautmanis.
Izmeklējuma rezultāti apstiprināja mediķu aizdomas.
Izdodas atrast slimības "vaininieku"
Slimnīcā norādīja, ka smadzenes ir ļoti sarežģīts orgāns, dažreiz nelielas iedzimtas novirzes attīstībā rada smagas un grūti ārstējamas epilepsijas lēkmes. Šajos gadījumos medikamenti nereti ir mazefektīvi, kā tas bija Rēzijai, bet var palīdzēt operācija.
Lai operācija būtu veiksmīga, precīzi jāzina, kura smadzeņu zona jāizņem. Rēzijai bojājums atradās starp smadzeņu daļām, kas viena nosaka kustības, otra – jušanu labajā rokā.
"Tā ir riskanta vieta, tāpēc sākumā šķita, ka diezin vai varēsim palīdzēt. Tomēr zinātniskajā literatūrā atradām datus, ka arī šādā situācijā salīdzinoši droši iespējams veikt operāciju, taču pastāv risks, ka var rasties kustību un jušanas traucējumi. Izrunājāmies ar Rēziju un viņas vecākiem, tad sākām plānot ārstēšanu ķirurģiski," pastāstīja Strautmanis.
Sapludinot magnētiskajā rezonansē iegūtos attēlus ar 2022. gadā smadzenēs implantēto 12 elektrodu sniegtajiem datiem, mediķi precīzi noteica operācijas vietu.
Godam izturēts pārbaudījums
Ģimene kādu laiku domājusi, vai piekrist operācijai, tikmēr ārsti sāka sarunas ar Bērnu slimnīcas anesteziologu Alekseju Mihejevu, kurš gandrīz gadu pētīja un plānoja savu darba daļu.
"Šī operācija, kuru veicām 2023. gada jūnijā, bija unikāla ar to, ka,
lai neaizskartu jušanu plaukstā, procesu sākām pilnā narkozē, bet brīdī, kad tikām līdz jušanas zonai, narkozes deva tika samazināta, un meitene pamodās. Viņa bija gatava, ka tā notiks, un godam izturēja šo pārbaudījumu,"
norādīja neiroķirurgs, Bērnu slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts Basels Jakubs Vahbe.
"To, vai, griežot ārā kādu smadzeņu daļu, neskaram kustību refleksu, varam pārbaudīt ar elektrisko impulsu, bet jušana ir subjektīva, to nevaram izmērīt. Protams, pirms pamošanās meitenei tika bloķēti nervi, kas saistīti ar sāpēm,
Rēzija sāpes nejuta. Tomēr pamosties ar skrūvēs fiksētu galvu un sākt piedalīties operācijā – tā ir varonība.
Kamēr turpinājām operēt smadzenes, jautājām meitenei, ko viņa jūt. Vienā brīdī viņa tiešām sajuta tirpšanu labajā pusē, un mums bija jāapstājas," par operācijas norisi stāstīja virsārsts.
Operācijas laikā tika veikta arī elektroencefalogramma, lai noteiktu, vai izņemti visi bojātie audi.
"Mums tas izdevās, neskarot vietas, kas nosaka būtiski svarīgās ķermeņa funkcijas," piebilda virsārsts.
Šādi izmeklējumi būtu nepieciešami 10–12 pacientiem gadā
Viņš norādīja, ka šādas operācijas eksperimentāli tika veiktas jau 20. gadsimta sākumā un vidū, bet to mērķi un norise ir grūti salīdzināma ar mūsdienu pieeju:
"Tagad operācijas, kuru laikā pacients tiek modināts, veic, ja nav citas iespējas palīdzēt mazināt lēkmju daudzumu un smagumu un bojātā smadzeņu daļa atrodas blakus jušanas vai valodas centriem.
Šāda operācija nav iespējama bez pacienta līdzdalības, bet ne katrs pieaugušais ir ar mieru sadarboties, kamēr kāds griež viņa smadzenes. Ar bērniem vienoties ir vēl sarežģītāk.
Visam jābūt precīzi sagatavotam, tāpēc izmeklējumi ar elektrodu implantāciju ir būtiski."
Taču tie Latvijā vēl netiek apmaksāti no valsts budžeta, kaut arī gadā būtu nepieciešami aptuveni 10–12 pacientiem, turpināja virsārsts. Kopš šīs metodes apgūšanas palīdzēts tikai diviem bērniem, vēl vairākiem pacientiem Bērnu slimnīcas fonds meklē līdzekļus.
"Mēs varētu palīdzēt ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, jo vienīgie Latvijā epilepsijas un miega medicīnas jomā veicam šādus izmeklējumus un operācijas pasaules līmenī. Šī gada beigās Epilepsijas un miega medicīnas centram būs jaunas telpas, varēsim paplašināt savu darbību," sacīja virsārsts.
Rēzija: Tagad jūtos ļoti īpaši
Rēzija atzina, ka jutusies atviegloti, kad Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā pateica, ka ir iespējas vēl kaut ko darīt savas veselības labā.
"Bieži domāju par savu nākotni, gribu justies labāk un nožēlotu, ja nebūtu izdarījusi visu, kas man var palīdzēt. Man ļoti ilgi ir nācies sevi ierobežot, neesmu palikusi pa nakti pie draugiem, neesmu gājusi uz ballītēm. Praktiski visā, ko izklaidējoties pusaudžu vecumā darīja citi, nevarēju piedalīties," pastāstīja Rēzija.
Par to, ka operācijas laikā modīsies, jauniete sākumā bija satraukusies, vecāki gan bijuši vairāk nobijušies.
"Pamosties nemaz nebija tik traki, sāpes nejutu. Tagad jūtos ļoti īpaši, jo esmu pirmā, kam Latvijā veikta šāda operācija, un esmu lepna, ka pārcietu to," sacīja Rēzija.
Rēzijas mamma Evija norādīja, ka lēmumu par operāciju pieņēma meita, vecāki vairāk sliecās nepiekrist. Medikamenti vēl ir jālieto, bet vecāki cer, ka meita drīz varēs dzīvot bez tiem.
Tagad Rēzijas veselības stāvoklis jāvēro, bet ārstiem ir lielas cerības, ka epilepsija būs izārstēta.
"Epilepsijas ķirurģijas jomā šāda veida operācijas ir vissarežģītākās. Mums ir gandarījums, ka viss izdevās, bet vislielākais par to, ka Rēzijai lēkmes vairs nav atkārtojušās. Lai pateiktu, ka epilepsija pavisam izārstēta, vēl jāgaida, bet pašreizējie rādītāji ir ļoti labi," pavēstīja ārsts Strautmanis.
