"Melno punktu" karti veido vairāku gadu statistika. Iepriekšējā karte atspoguļoja datus no 2017. līdz 2019. gadam. Kartē bija 48 melnie punkti. Jaunajā kartē melno punktu mazāk – 37. Tas varētu liecināt, ka mūsu ceļi kļūst drošāki.
Tiesa, ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo aizvien ir daudz. Šogad no 1. janvāra līdz 16. aprīlim miruši 32 cilvēki. Pērn šajā pašā periodā gāja bojā 25 cilvēki.
"Latvijas Valsts ceļu" rīkotajā diskusijā izskan viedokļi, ka pērn aktīvi izplatījās kovids un satiksme bija mazāk intensīva. Bet ne visi dalībnieki tam piekrīt, uzsverot, ka tie ir tikai minējumi. Minējumi ir arī par to, kāpēc mums ir vissliktākā statistika Baltijā.
"Mums ir radies tāds tiesiskais nihilisms no vadītāju puses, ka viņi par normu sāk uzskatīt to, ka mazliet drīkst pārkāpt," sacīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes pienākumu izpildītājs Artūrs Smilga.
"Liela daļa [problēmu] ir par izpratni, un tieši izpratni par drošu dalību ceļu satiksmē un par ceļu satiksmes veidošanu, jau no bērna kājas audzinot un spējot paredzēt riskus," pauda Ceļu satiskmes drošības direkcijas (CSDD) Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.
"Daudzi braucam, neievērojot gandrīz neko," sacīja "Latvijas Valsts ceļu" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
Kā to risināt? Arī tur piedāvātie varianti ir vairāki, bet galvenokārt uzsvars uz bargākiem sodiem, par piemēru minot kaimiņvalstis.
"Abās valstīs soda no pirmā kilometra. Mēs esam vienīgie, kuriem šis piedošanas limits ir 10 kilometri stundā," sacīja Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
"Tikko kā uzliks vidējā ātruma kontroli, tā skaidrs, ka vienreiz samaksās, otrreiz samaksās un trešo reizi nemaksās. Cilvēki sāks braukt un klusais telefons aizies, ka šajā vietā jābrauc uz 90 [km/h]," sacīja Zaļaiskalns.
Tomēr visplašākās diskusijas izvērtās par to, kā tiek veidota Latvijas statistika. Vai tiešām zinām, kas izraisīja negadījumu? Vai pie vainas ātrums, iemigšana vai kas cits?
"Nedod Dievs, notiek divas avārijas ar desmit bojāgājušajiem, un mēs esam priekšā Eiropai ar statistiku. Tas ir tas statistikas jautājums. (...) Mēs nezinām, kāpēc mums tāda statistika ir. Mums ir daudz pieņēmumu, re kur, izskanēja par ātruma pārkāpšanu. Tie ir pieņēmumi," sacīja LTV žurnālists Guntis Bojārs.
Izskan versijas, kā varētu plašāk analizēt negadījumu datus, lai saprastu cēloņus, nevis tikai atrastu vainīgos. Bet vairākums piekrita, ka melnie punkti varētu kļūt gaišāki, kad beidzot to posmos sāks darboties vidējā ātruma radari. Pirmie radari varētu sākt strādāt jau šogad.
