Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau ir izstrādājusi un apstiprinājusi piecus sugu aizsardzības plānus. Ir arī pabeigti lauku darbi biotopu apsekošanā un izstrādāti 16 īpaši aizsargājamo dabas teritorijas plāni.
Trešdien, 18. oktobrī, zināmos datus ministrija prezentēja Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas sēdē.
Bet Latvijas dabas teritorijas, kuras būtu jāaizsargā, vēl joprojām nav iekļautas aizsargājamās teritorijās. Šis jautājums gan nav nekas jauns.
Jau 2021. gadā raidījums "De facto" vēstīja par asām diskusijām saistībā ar jaunu aizsargājamo platību noteikšanu. Tagad, divus gadus kopš dabas skaitīšanas noslēgšanās, šis temats joprojām ir aktuāls.
"Šīs teritorijas ir pērles, kas ainavā vēl palikušas. Tiek uzrādīts, ka tagad tie ir 10%. Tālākie scenāriji – vai mēs spēsim vienoties, ka mēs visus šos 10% aizsargāsim, vai aizsargāsim tikai 3% vai 5 %. Tas būs arī politisks lēmums," sprieda "Pasaules dabas fonda" direktors Jānis Rozītis.
No 10% puse ir meža biotopu. Zināms, ka kopš dabas skaitīšanas tika izcirsti 9000 hektāru meža biotopu. Un, kamēr joprojām tiek diskutēts par aizsargājamo teritoriju noteikšanu, mežu ciršana turpinās.
Savukārt iesaistītās puses uzsver, ka lielākais satraukums esot par zālāju biotopiem, kuri ir vissliktākajā kvalitātē.
Biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons uzsvēra, ka dabas skaitīšanas jautājumam ir vairākas puses. Zālāju saglabāšana iet roku rokā ar lopkopību.
"Ganīšanai, protams, ir savi efekti. Ne tikai bioloģiskās daudzveidības veicināšana, bet mēs iegūstam arī produktu – gaļa, piens. Mēs kā zemes īpašnieki, kā mežu īpašnieki esam gatavi arī konceptuāli piedalīties dabas saglabāšanā, bet ir jautājums – vai valsts un sabiedrība kopumā ir gatavi par šo kaut kādā veidā kompensēt neiegūtos ieņēmumus, kā tas ir citās valstīs," jautāja Trons.
Mēneša laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sola izskatīt Dabas skaitīšanas ziņojumu Uzraudzības grupā. Pēc tam – sabiedriskajai apspriešanai un starpministriju saskaņošanai.
KONTEKSTS:
Latvijas vēsturē vērienīgāko dabas skaitīšanu vairāku gadu garumā veikuši aptuveni 200 dabas ekspertu visā valsts teritorijā. Eksperti pētījuši vietas, kurās sastopamas dabas vērtības, mazāk skarot apdzīvotās un lauksaimniecības teritorijas.
Dati liecina, ka daba ietekmēta vairāk vai mazāk visā valsts teritorijā. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvija dabas daudzveidības ziņā ir lejasgalā.
Bet pēc dabas skaitīšanas noslēgšanās Latvijā saskaitītās vērtības iezīmēja domstarpības starp kokrūpniekiem un dabas aizstāvjiem. Ir skaidrs, ka izvēle – daba vai kokmateriāli –, nebūs viegla. Meža nozare bažījas, ka no aprites varētu tikt izņemta puse no pieejamām cirsmām.
