Viņai uz galda ir Nacionālā veselības dienesta (NVD) atsūtītais saraksts ar pacientiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā pie ģimenes ārsta nav bijuši. Tādi esot 205 no kopumā vairāk nekā 1500 pacientiem. Krukovska stāstīja – viņi esot jau piezvanījuši vairāk nekā pusei, un daļa esot uz apskati jau bijuši.
"Citi ar mieru atnākt, pašreiz ir atnākusi paciente, ko sazvanījām. Citi pacienti ir pat agresīvi un saka: "Es jūtos labi, es nenākšu. Kad es jutīšos slikti, tad es atnākšu!"
Divi vīrieši atteicās no tā visa saraksta, bet lielākoties visi piekrīt. Citi jautā, vai tas maksās kaut ko. Profilaktiskā apskate – viss ir par velti, lai tik nāk!"
Tikmēr ģimenes ārste jau ir apskatījusi Ludmilu, kura pie sava ārsta nebija bijusi trīs gadus: "Tāpēc, ka es esmu vesela, es uzskatu. Es deviņus gadus nodarbojos pati ar Austrumu medicīnu, un tur es dabūju savu veselību. Mani izsauca, un es atnācu. Disciplīna man arī piemīt. Asinsspiedienu mērīja, analīzes, jo es sen nebiju. Krūtis, sirdi [pārbaudīja]. Atrada nelielu aritmiju. Norīkojumu saņēmu, iešu tagad. Es uzskatu, ka labi. Jo, ja es aizmirsu aiziet pie ārsta, man atgādina."
Ģimenes ārste Natālija Čaika atgādināja – pieaugušam pacientam uz profilaktisko pārbaudi būtu jāatnāk katru gadu, arī tad, ja sūdzību par veselības stāvokli nav:
"Protams, mēs jautājam par sūdzībām, skatāmies svaru, augumu, mērām spiedienu, klausāmies plaušas. Sievietēm pēc 50 gadiem jautājam, vai viņas bija aicinātas un saņēma aicinājumu uz krūts pārbaudēm, pie ginekologa uz pārbaudēm. Vīriešiem pēc 50 gadiem jāveic prostatas vēža skrīnings. Un, protams, pēc 50 gadiem vīrieši un sievietes aicināti uz kolorektālā vēža skrīningu. Skatāmies profilaktiskās potes. Ja mēs atrodam kādas saslimšanas, tad mēs sūtām uz papildu izmeklējumiem vai nozīmējam uzreiz ārstēšanu."
Kāpēc pacienti uz apskati nenāk? Natālija Čaika minēja vairākus iemeslus: "Ir tādi pacienti, kuri dzīvo citā rajonā, viņi nereģistrējas pie citiem dakteriem, ir, kuri dzīvo ārzemēs, ir tādi, kuri vispār slēpjas. Citi jūtas veseli."
Kopumā ģimenes ārstiem, lai viņi līdz gada beigām varētu apzvanīt un aicināt ierasties ilgstoši nebijušus pacientus, novirzīti 5,5 miljoni eiro. Vidēji katrā ārsta praksē ir jāuzrunā 250 cilvēki.
Piešķirtais finansējums ir atkarīgs no reģistrēto pacientu skaita. Uz vienu ģimenes ārsta praksi paredzēti aptuveni 4,2 tūkstoši eiro.
Natālija Čaika finansējuma apjomu, ko viņas prakse varētu saņemt, vēl nezina: "Bet es varu pateikt, ka no gada sākuma mums katram ģimenes ārstam apmēram 500 eiro bija noņemti no finansējuma. Es domāju, ka tā summa, ko tagad piešķirs, mazliet kompensēs to zudumu, ko mēs no gada sākuma nesaņēmām."
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība) atklāja – par finansējuma palielinājumu primārajai veselības aprūpei asociācija esot cīnījusies jau vairāk nekā gadu: "Un viena no pozīcijām bija ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas naudas palielinājums saistībā ar inflāciju. Tāpat otra pozīcija ir par apmaksāto papildu darbinieku mūsu ģimenes ārstu praksēs. Arī bez medicīniskās izglītības, lai būtu mums palīdzīgas rokas. Trešā lieta bija par lauku koeficienta izveidi un arī finansiālu atbalstu šai lietai. Tāpat arī aizvietošana, lai ģimenes ārsts varētu kādreiz oficiāli aiziet vasarā atvaļinājumā."
Kozlovska norādīja – piešķirtais finansējums nav pietiekams: "Labāk kaut kas, nekā nekas, jo tas vismaz vienu daļu no tiem punktiem var segt, bet diemžēl šie 5,5 miljoni uz visiem 1255 ģimenes ārstiem, kuriem Latvijā ir līgums ar NVD, ir paredzēti tikai šos četrus mēnešus – septembris, oktobris, novembris, decembris. Tā ugunsgrēka dzēšanai ir viena glāze ūdens."
Šīs iniciatīvas rezultātā paredzēts, ka uz klātienes konsultāciju pie ģimenes ārsta jāatnāk vismaz 10% to pacientu, kuri pie sava ārsta ilgstoši nav bijuši. Vairāki Latvijas Radio uzrunātie ģimenes ārsti pacientu sazvanīšanu vēl nav sākuši, jo lielās noslodzes un darbinieku trūkuma dēļ tam šobrīd pietrūkstot laika. NVD plāno sekot līdzi un individuāli uzrunāt tos ģimenes ārstus, kuri zvanus nebūs veikuši.
