Pagājušonedēļ Saeima steidzamības kārtā pieņēma valdības sagatavotos Imigrācijas likuma grozījumus. Tie paredz par diviem gadiem pagarināt termiņu, kurā Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jānokārto valsts valodas pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Ilgāku laiku viņiem dod, lai izvairītos no iespējamām tiesvedībām un provokācijām.
Pret termiņa pagarināšanu balsoja tikai NA deputāti. Tās pārstāvis, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kols pirmā lasījuma debatēs stāstīja, ka cilvēki tiek musināti ar vārdu salikumu "masveida deportācijas".
"Protams, ja ārvalstīs tiek lietots vārds "mass deportation" – masveida izraidīšana, es varu iedomāties, jā, ka mūsu stratēģiskajiem partneriem rodas jautājumi. Bet, kolēģi, es jums iedošu praktiskus piemērus," klāstīja NA deputāts.
Kols vispirms runāja par Lielbritāniju: "Pavisam nesenā pagātnē viena nu jau bijusī Eiropas Savienības dalībvalsts ļoti, teiksim tā, īsā termiņā, piespiedu kārtā izraidīja aptuveni 2,6 miljonus Eiropas Savienības pilsoņus. Šeit es runāju par Lielbritāniju, Apvienoto Karalisti."
Taču deputātam nav taisnība. Lielbritānija nav izraidījusi 2,6 miljonus Eiropas Savienības valstu pilsoņu.
Britu Iekšlietu ministrija pēc breksita bija pieņēmusi regulējumu, kas pieļāva šādu iespēju attiecībā uz ES valstu pilsoņiem ar pagaidu uzturēšanās statusu. Taču iejaucās tiesībsargs, norādot, ka šie noteikumi neatbilst Izstāšanās līgumam. Arī britu tiesa konstatēja, ka regulējums ir pretlikumīgs. Tā skaidroja, ka ļoti daudzi cilvēki tiktu pakļauti neskaidrai nākotnei un būtu atkarīgi no ministrijas lēmumiem. Britu varas iestādes tiesas lemto neapstrīdēja un regulējumu mainīja. Tagad, ja cilvēks līdz pagaidu uzturēšanās statusa beigu termiņam nav pieteicies uz pastāvīgo, tas automātiski tiek pagarināts par diviem gadiem.
Kols "Re:Baltica" atzina, ka, runājot par Lielbritāniju, nav bijis korekts.
Nekorekti deputāts izteicās arī par ES valstu pērn izraidīto trešo valstu pilsoņu skaitu.
"Francija piespiedu kārtā uz trešajām valstīm izraidījusi 15 tūkstošus, Vācija – 12 tūkstošus, kopskaitā vairāk par 130 tūkstošiem personu piespiedu kārtā izraidītas no Eiropas Savienības," sacīja Kols.
Saskaņā ar "Eurostat" datiem dalībvalstis kopumā pērn izdevušas rīkojumus par 422 tūkstošu trešo valstu pilsoņu izraidīšanu. Taču reāli uz trešajām jeb viņu izcelsmes valstīm izraidīti 77 tūkstoši – tātad būtiski mazāk, nekā teica Ārlietu komisijas vadītājs.
Saeimas sēdē saistībā ar Imigrācijas likumu maldināja arī partijas "Latvija pirmajā vietā" deputāte Ramona Petraviča. Viņa runāja par cilvēku sadalīšanu kategorijās.
"Ir laukos dzīvojošie, kas skaitās tie norakstītie cilvēki, un tad ir pilsētas elite, bērni, kas mācās elitārās skolās. Ir vakcinētie un tie dumjie, nevakcinētie. Bet tikko radās jauna kategorija: ir tie, kas ir dzimuši padomju laikos, un tie, kas ir dzimuši brīvā Latvijā. Es esmu dzimusi padomju laikā, par ko man kautrēties? Par ko es esmu vainīga, ka es esmu piedzimusi padomju laikā? Vai arī man ir jābrauc projām no šīs valsts?" pauda Petraviča.
Petravičas teiktajam nav nekāda pamata. Pērn pirms vēlēšanām pieņemtā Imigrācijas likuma norma par valsts valodas pārbaudi neizšķir cilvēkus pēc tā, kurā laikā viņi dzimuši. Apliecināt latviešu valodas prasmi valsts prasa kādreizējiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri izvēlējās pieņemt Krievijas pilsonību un Latvijā dzīvo ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām.
