Kopš padomju gadiem Latvijā ir saglabāta norma, kuru pretkorupcijas organizācijas dēvē par vienlīdzību graujošu, jo likuma priekšā visiem jābūt vienādiem. Tomēr atšķirībā no citiem sabiedrības locekļiem prokurori un tiesneši aizvien ir pasargāti no administratīvās atbildības.
- Par sodu lemj nevis policija, bet gan amata cunfte
- Kalnmeiers apgalvo, ka prokuroriem atlaižu nav; tiesneši norāda, ka no soda var izsprukt, taču tas var būt arī bargs
- Vairums prokuroru un tiesnešu grib saglabāt veco kārtību
- Tiesneši un prokurori nav vienisprātis par situāciju risinājumu
- Rasnačs piedāvā daļēji atcelt imunitāti
40 eiro naudas soda vietā - piezīme
Šosejas Rīga-Ventspils 63. kilometrā fotoradars šovasar fiksēja tiesneša Raimonda Bula pārkāpumu. Šeit atļautais ātrums ir 70 kilometri stundā, bet tiesneša auto traucās ar teju 100. Disciplinārkolēģijā Buls savu kļūdu atzina un saņēma sodu – piezīmi. Jebkuram citam braucējam šāds administratīvais pārkāpums izmaksātu 40 eiro.
Administratīvo pārkāpumu kodekss ir raibs kā dzeņa vēders. Sodu var piemērot par suņa staidzināšanu bez pavadas parkā, makšķerēšanu bez atļaujas. Administratīvā atbildība ir paredzēta arī par pārkāpumiem ceļu satiksmē, piemēram, atļautā braukšanas ātruma neievērošanu. Taču ir divu cilvēku kategorijas, kurus joprojām administratīvi sodīt nevar. Tiesneši un prokurori.
Piemēram, ja tiesnesis ir neatļautā vietā novietojis auto, par šo pārkāpumu viņu nesoda policija, bet gan tiesnešu disciplinārkolēģija ar disciplinārsodu. Prokuroru gadījumā par sodīšanu lemj atestācijas komisija.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča saka, ka šī norma ir padomju mantojums. "Senos laikos tā imunitāte bija pamatota ar to, lai nepamatoti neiejauktos tiesnešu un prokuroru profesionālajā darbībā. Nodrošinot viņus no iespējamas ārējās ietekmes. Attīstoties demokrātiskiem procesiem valstī, attīstoties tiesību normām attīstoties arī pilsoniskais sabiedrībai, šis normas kļuva novecojošas," norādīja Jurča.
Viņa atgādina – tās ir pretrunā konstitucionālajam vienlīdzības principam, ka
likuma priekšā mēs visi esam vienādi, neatkarīgi no ieņemamā amata.
Arī par avāriju tikai piezīme vai pat attaisnošana
Pēdējo piecu gadu laikā no apmēram 500 prokuroriem administratīvos pārkāpumus ir izdarījuši deviņi. Starp tiesnešiem – 11.
Lielākoties tie ir pārkāpumi ceļu satiksmē,
piemēram, šogad trīs tiesneši sodīti par atļautā braukšanas ātruma neievērošanu. Divi saņēmuši piezīmi, vienā lietā tiesneši aprobežojušies tikai ar lietas izskatīšanu. Skaļāki gadījumi bijuši, kad tiesneši izraisījuši nopietnākas avārijas. Piemēram, esot ceļā uz Ludzu, tiesnesis iebraucis pretējā braukšanas joslā un izraisījis avāriju ar citu auto. Viņam izteikta piezīme. Medijos iepriekš aprakstīts gadījums, kad Rīgā uz gājēju pārejas Buļļu ielā tiesneša vadīts auto notrieca gājēju. Diciplinārkolēģija, izvērtējot notikušā apstākļus, secināja, ka notikumi ir bijuši pārāk miglaini un kolēģi nesodīja. Cita tiesnese pie stūres bija sēdusies reibumā un par to sodīta ar algas samazināšanu uz gadu.
Arī prokurori par pārkāpumiem lielākoties saņem piezīmes. Divos gadījumos samazinātas algas. Prokurorei par pārkāpumiem ceļu satiksmē alga uz mēnesi samazināta par 1,2%. Viņas alga "uz papīra" ir nedaudz lielāka kā 1600 eiro, tātad samazinājums ir nepilni 20 eiro. Kādam citam prokuroram alga uz mēnesi nocirpta par 1%, jo sodītais nebija devis ceļu gājējam.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piemērotos sodus dēvē par bargiem, pat reiz esot saņēmuši aizrādījumu no tiesas, kur vērsies ar sodu neapmierinātais.
"Te gribu pateikt, ka prakse ir tāda, ja prokurors ir izdarījis, nu, pamatā lielāka daļa tie ir pārkāpumi ceļu satiksmes jomā, tad mēs sodus piemērojam apmēram tāpat, kā būtu piemērots administratīvo pārkāpumu gadījumos, ko ir izdarījis jebkurš iedzīvotājs. Nekādas atlaides nav," norāda Kalnmeiers.
Jāņem vērā arī tas, ka sodīts prokurors gadu nevar saņemt ne naudas balvas, ne prēmijas vai paaugstinājumus.
Augstākās tiesas tiesnesis, disciplinārkolēģijā esošais Pēteris Opincāns saka, ka disciplināros sodus nevar pielīdzināt administratīvajiem. Protams, tas var negatīvi ietekmēt karjeru, bargākais sods ir amata zaudēšanu, bet ir iespēja izsprukt sveikā arī ar mazāku sodu.
"Savukārt par smagākiem administratīvajiem pārkāpumiem, ja savu statusu atklāj, teorētiski ir iespēja saņemt mazāku sodu. Jo, teiksim, par transporta līdzekļa vadīšanu alkohola reibumā tur ir arī paredzēta vadīšanas tiesību atņemšana un lieli naudas sodi, cik es zinu, arī administratīvais arests. Mums nav tādu tiesību disciplinārkolēģijai - piemērot tiesību atņemšanu, jo tāds sods arī nav paredzēts," norādīja Opincāns.
Viņš pieļauj, ka tiesneši, izdarot administratīvo pārkāpumu, nereti neatklāj savu statusu, bet par mazākiem nodarījumiem vienkārši samaksā sodu. Šādu praksi varētu veicināt arī norma, kura liek sabiedrībai atklāt sodītā vārdu.
Tiesneši un prokurori bažījas par iespējamu ietekmējamību; ārvalstu eksperti - par novecojušām likuma normām
Tiesnešu un prokuroru administratīvās imunitātes atcelšanas nav jauns temats. Tas cilāts jau pirms septiņiem gadiem, bet pavisam nesen, kad Saeimā lemts par šīs imunitātes atcelšanu deputātiem. Jurča atgādina, ka Starpvalstu pretkorupcijas grupa GRECO 2012.gadā mudinājusi Latviju atteikties no šī vecā likuma. Togad Latvijas novērtējums bijis kritiski zems, šovasar, ņemot vērā, ka atcelta deputātu administratīvā imunitāte un ieviestas citas rekomendācijas, GRECO novērtējumu nedaudz cēluši.
"Šīs vasaras sesijas sasniegums ir tas, ka beidzot Latvijas šīs rekomendācijas, kas saistītas ar tiesu varu un prokuratūru, un Saeimas lietām, ka viņas tomēr ir no globāli neapmierinoši novērtētas mazliet labāk. Bet jāsaka, ka viņas joprojām paliek neizpildītas," teikts GRECO novērtējumā.
Vairākkārt aptaujāti arī tiesneši un prokurori. Kalnmeiers saka, vairums prokuroru ir pret kārtības mainīšanu. Latvijas Tiesnešu biedrības vadītājs Juris Siliņš teic, ka līdzīgs viedoklis ir arī starp tiesnešiem.
Tiesnešu aptauja par to, vai viņiem ir saglabājama administratīvā imunitāte?
Tiesnešu galvenās bažas ir saistītas ar administratīvo arestu, kuru par atsevišķiem pārkāpumiem var piemērot. Viņš arī aicina nepārspīlēt ar GRECO prasību ievērošanu, jo tās esot tikai rekomendācijas. "Administratīvo pārkāpumu kodekss par atsevišķiem pārkāpumiem paredz arī tādu soda veidu kā arests. Tas, manuprāt, šo tiesnešu viedokli par to, ka būtu saglabājama imunitāte, nostiprina, jo nav iedomājama situācija, ja tiesnesis izcieš administratīvo arestu par izdarītu pārkāpumu un pēc tam turpina strādāt par tiesnesi," pauda Siliņš.
Citi dati gan ir Tieslietu padomei.
Tiesnesis Opincāns piekrīt, ka administratīvais arests ir galvenais šīs situācijas klupšanas akmens. "Imunitāti varētu atcelt, bet ar ierobežojumiem. Izņemot to, ka tiesnesim nevajadzētu piemērot administratīvo arestu. Jo darbs ir tieši saistīts ar šīm struktūrām, kas piemēro arestu. Līdz ar to tā neatkarība un ietekmējamība kaut kur tiešām nākotnē varētu parādīties," norādīja Opincāns.
Kalnmeiers atgādina par provokācijām; tiesneši atturīgi vērtē mēģinājumus ļaunprātīgi ietekmēt prokurorus
Tieši iespējamā ietekmējamība ir iemesls, kāpēc pret likuma izmaiņām iebilst Kalnmeiers.
"Es jau pieminēju konkrētu provokāciju, kas bija vērsta pret prokuratūru. Tas notika 2015.gada 28.oktorbī, kad prokuratūras dienesta stāvvietā Kalpaka bulvārī 6 prokurore no rīta atļauti novietoja automašīnu stāvvietā, viss kā parasti," klāsta Kalnmeiers. Pēc tam, kad automašīnas jau bija novietotas, ieradās vīri, kuri aizklāja šīs zīmes un novietoja pagaidu zīmes "Stāvēšana aizliegta". Pēc kā nekavējoties tika izsaukta Rīgas municipālā policija, atbrauca ekipāža, sāka noformēt šos pārkāpumu protokolus," saka ģenerālprokurors.
Policisti esot informēti, ka zīmes uzliktas nepamatoti. Prokuratūras apsargi pat piedāvājuši noskatīties novērošanas kameru ierakstus, bet likumsargi atteikušies. Vēlāk sodi atcelti. Kalnmeiers neatklāj, kas bijis šī incidenta pasūtītājs, bet notikumu saista ar kādu politisko procesu. "Bet kāpēc tas bija? Ļoti elementāri, jo nākošajā dienā, 2015.gada 29.oktobrī Saeimā skatīja grozījumus prokuratūras likumā tieši šī jautājuma sakarā, kuru bija iniciējusi partija "Saskaņa", lai prokurorus varētu pa tiešo sodīt administratīvā kārtā. Jūs gribat teikt, ka šie divi gadījumi nebija saistīt savā starpā?" retoriski vaicā Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors situāciju piedāvā risināt, administratīvo pārkāpumu izdarījušo prokuroru sodīt ar Ģenerālprokuratūras kontroli. Līdzīgi kā savulaik deputātu sodīšanai tika prasīta Saeimas atļauja.
"Es pilnīgi noteikti nepiekrītu, ka kaut vai šajos pašos CSN pārkāpumu gadījumos šādu lēmumu pieņemtu tieši policijas darbinieki. Nav runa par stacionārajiem vai pārvietojamajiem foto radariem, bet runa ir par tiem gadījumiem, kad to izdara Ceļu policijas ekipāža ar automašīnā esošu radaru un ka tas viss ir izdarīts tik nekvalitatīvi, vai arī tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols uz vietas, tas var būt tad, kad ceļu policijas ekipāža aptur automašīnu par kādu nepareizu manevru," saka ģenerālprokurors.
Šādu modeli neatbalsta Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis, sakot, ka tad līdzīgas prasības varētu uzstādīt ārstu biedrība vai žurnālistu asociācija.
Savukārt Opincāns atgādina, ka ikvienam ir iespēja sodu apstrīdēt tiesā. "Bet, ja mēs prezumējam, ka mums ir tiesiska valsts, - mēs to laikam prezumējam, vismaz es tā domāju, - tad tam pārkāpējam, kurš ir arī tiesnesis, īpaši nebūtu no kā baidīties, tas ir pārsūdzams, visu izklāstīt," stāsta Opincāns.
Tiesnesis, Administratīvo tiesnešu biedrības vadītājs Jānis Neimanis atgādina, ka viņi jau 2010.gadā izstrādājuši likumprojektu, kas atrisinātu pirmīt izskanējušās tiesnešu un prokuroru bažas. Piemēram, likumā izdarot atzīmi, ka tiesnešus, gluži kā šobrīd grūtnieces vai invalīdus, nevar sodīt ar administratīvo arestu. Neimanis uzsver, ka disciplinārkolēģijai nebūtu jāvērtē pārkāpumi, kas vērsti pret sabiedrisko kārtību. "Pēc būtības disciplinārā atbildība ir sekas dienesta pienākumiem. Līdz ar to mēslojuma līdzekļu nepareiza lietošana, makšķerēšana bez atļaujas vai braukšanas kartības neievērošana uz ielām nav saistāma ar tiesneša dienestu," viņš norāda.
Šim viedoklim piekrīt arī Opincāns, bet, runājot par iespējamo ietekmēšanu, kas uztrauc ģenerālprokuroru, šādu apzinātu ļaunprātību sauc par teorētisku.
Pēdējā ES valsts ar īpašu tiesnešiem paredzētu imunitāti
"Šie ietekmēšanas riski ir vairāk saistīti ar to, kas notiek reģionos. Ar to, ka cits citam ir kaimiņš, cits citam ir draugs, paziņa, bērni iet kopā skola. Ietekmēšana var būt gan vienā virzienā, gan otrā virzienā. Līdz ar to veidojas ari interešu konfliktam līdzīgas situācijas," saka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kurš piekrīt, ka šobrīd imunitāte ir pārāk plaša. Taču domā, ka politiķu diktāts šajā jautājumā nav pieļaujams un lēmums par risinājumu jāpieņem Tieslietu padomei, kurā ietilpst gan Kalnmeiers, gan ministrs un citi tiesu varai piederīgie.
"Ja jautājat manu viedokli, tad es uzskatu, ka vismaz daļēji imunitāte ir jāatceļ.
Tas varētu skart vismaz tos gadījumus, kas saistīti, pirmkārt, ar interešu konfliktu, un tos gadījumus, kad pārkāpuma izdarītājs neiebilst par viņam piemēroto sodu," bilst ministrs.
Ministrijas iespējamais modelis paredz, ka par administratīvi sodītu prokuroru būtu jāinformē ģenerālprokurors, par tiesnesi – konkrētās tiesas priekšsēdētājs, bet, ja sodīts tiesas priekšsēdētājs - Augstākās tiesas vadītājs vai tieslietu ministrs.
Neimanis uzsver, ka starp Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvija ir pēdējā, kurā šāda imunitāte vēl pastāv.
Apkopojot tiesnešu un prokuroru viedokļus, secināms, ka vairums, aizbildinoties ar patiesībā atrisināmiem šķēršļiem, no ērtā stāvokļa atteikties nesteidz. Situācija varētu mainīties pēc trijiem gadiem, kad spēkā stāties jaunais Administratīvo pārkāpumu procesa likums. Tas iestrēdzis Saeimā. Jaunajā likumā no administratīvā aresta, no kura baidās tiesneši, plānots atteikties pavisam.
Nākamvasar, dodoties uz GRECO atskaiti, šim jautājumam jābūt sakārtotam, saka Jurča. Tieslietu ministrs Rasnačs sola to atrisināt vēl šogad.
