Aktuāli

LVB valdes locekle Ilze Matīsa-van Houtana par “Dogo''

Aktuāli

Daudz biežāk sūdzas par mobilo sakaru pakalpojumiem

Tiesnesim par ātruma pārsniegšanu – piezīme

Tiesnešiem par ātruma pārsniegšanu – visbiežāk tikai piezīme

Likuma priekšā visi ir vienādi. Tomēr ne vienmēr. Tienešus un prokurorus nevar sodīt administratīvi, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Ja tiesnesi pieķer ātruma pārkāpšanā, tad viņam sodu piemēro tiesnešu disciplinārkolēģija. Vairumā gadījumu runa ir par piezīmi, nereti kolēģi aprobežojas tikai ar lietas izskatīšanu un disciplinārsodu nepiemēro vispār.  

Likums par Tiesu varu skaidri pasaka, ka tiesnesi nevar administratīvi sodīt. Tiesnesi sauc pie disciplināratbildības.

Piemēram, Jūrmalas tiesu nama tiesnesi Raimondu Bulu aprīļa vidū, braucot pa Ventspils šoseju, nofotografējis fotoradars. Vietā, kur atļautais ātrums ir 70 kilometri stundā, tiesnesis traucies ar 101. Bezkaislīgais dators secinājis, ka ātrums pārsniegts par 27 kilometriem stundā. Likums par šādu pārkāpumu paredz 40 eiro naudas sodu.

Pret Bulu ierosināta disciplinārlieta, un jūlija sākumā 6 tiesneši nolēmuši kolēģim izteikt vien piezīmi. Buls esot atzinis vainu un izdarīto nožēlojis.

To, kādēļ izvēlēts šāds disciplinārsods, nevis, piemēram, algas samazinājums, ko paredz likums, uzzināt neizdodas. Visi šo lietu skatījušie tiesneši ir atvaļinājumā, tāpat kā pats Buls.

 Disciplinārlieta pret Bulu ierosināta pēc Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājas Inese Siliņevičas lēmuma. Likums saka – par administratīviem pārkāpumiem jāinformē tiesas priekšsēdētājs, kurām tālāk lieta jāsūta tiesnešu disciplinārkolēģijai.

„Ja jūs man pajautātu, ko es labāk darītu - vai samaksātu 40 eiro naudas sodu vai es izvēlētos, lai mani soda disciplināri, tad jūs saprotat, ka saukšana pie disciplināratbildības tiesnesim ir ļoti smags sods,” sacīja Siliņeviča.

Pati procedūra – tiesneša saukšana disciplinārkolēģijas priekšā – esot nepatīkama. Siliņeviča uzsvēra, ka tā ietekmē gan tiesneša reputāciju, gan var ietekmēt tālāko karjeru, jo to ņemto vērā pie tiesneša darba izvērtējuma.

“Tas ir daudz smagāk, ticiet man, nekā samaksāt 40 eiro,” uzsvēra tiesnese.

Šī gan nav pirmā reize, kad tiesnesis Buls izgājis, kā to nosauca Siliņeviča, nepatīkamo disciplinārlietas procedūru. Augstākajā tiesā Latvijas Radio uzzināja, ka bez šīs lietas pret Bulu bijušas ierosinātas vēl trīs disciplinārlietas. Vienā lietā tiesnesis saņēmis rājienu, pārējās divās kolēģija nav skatījusi pārkāpumus un tās izbeigtas. Šīs lietas gan ir bijušas tieši saistītas ar tiesneša pienākumu pildīšanu.

Šogad tiesnešu disciplinārkolēģija skatījusi 9 tiesnešu pārkāpumu lietas. 4r no tām ir saistītas ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Divos gadījumos tiesneši pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu, vienā – tiesnesis lielveikala stāvlaukumā ietriecies citā auto un atstājis noteikuma vietu. Likums par šādu pārkāpumu paredz pat autovadītāja apliecības zaudēšanu uz noteiktu laiku. Bet arī šo tiesnesi kolēģi sodījuši tikai ar piezīmi.

Mediju arhīvos atrodams vēl kāds gadījums, kad tiesneši pret amata brāli bijuši saudzīgi. Nu jau mūžībā aizgājušais Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Alfs Baumanis Rīgā uz gājēju pārejas ar auto „Lexus” notrieca jaunieti, kurš guva smadzeņu satricinājumu. Tiesnesis savu vainu kategoriski noliedza, notikušajā vainojot upuri. Intervijā žurnālam „Ir” viņš sacījis: „Es nevaru paredzēt, kurš idiots no kuras puses lēks”. Viņa vainu nekonstatēja arī disciplinārkolēģija, atstājot tiesnesis bez soda.

Šis un citi gadījumi ik pa laikam rosina diskusiju par imunitātes atcelšanu tiesnešiem administratīvo pārkāpumu gadījumā, lai nebūtu tā, ka par pārkāpumu, kas pārējai sabiedrības daļai izmaksā, piemēram, 40 eiro, tiesneši saņem vien piezīmes.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča imunitātes atcelšanu atbalstītu, jo stāvēšanas disciplinārkolēģijas priekšā esot smagāks sods.

“Tā ir ļoti psiholoģiski smaga procedūra tiesnesim, un man pat gribētos teikt, ka es būtu piekritēja tam, ka tiesnešiem nav šī imunitāte,” atzina Siliņeviča.

Papildu sods esot arī jaunā kārtība, kas liek publiskot pie atbildības saukto tiesnešu vārdus. Pateicoties tai, var  uzzināt, kurš tiesnesis likumu pārkāpis.

Pēdējā gada laikā esot ticis spriests par tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvās lietās, saka Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība). Taču šo jautājumu nevarot attiecināt tikai uz tiesnešiem, jo no administratīvā soda šobrīd ir pasargāti arī prokurori, kurus šādos gadījumos arī soda disciplināri.

Deputāts, kurš savulaik kā tieslietu ministrs arī ir rosinājis disciplinārlietas pret tiesnešiem, atgādināja, ka imunitātes mērķis ir sargāt tiesnešus no ietekmējamības.

“Es uzskatu, ka no šīs imunitātes būtu pakāpeniski jāatsakās, protams, izvērtējot aspektus, kas attiecas uz ietekmējamību, to pašu iedomāto situāciju, ja tienesi aptur policists, kuru tiesnesis ir iepriekšējā dienā tiesājis, vai šķīris laulību. Tur arī kaut kāds subjektīvisma faktors pastāv,” sacīja Bērziņš.

Viņš cer, ka vārdu publiskošana tomēr disciplinēs tos tiesnešus, kuri pārkāpj likumu.

Arī Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktore Egita Gintere atzina, ka tiesnešu imunitātes jautājums administratīvo pakāpumu gadījumā ir cilāts vairākkārt. Taču pagaidām kolēģu sodīšana ir pašu tiesnešu rokās. Radio vēlējās uzzināt arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas vadītāja, Augstākās tiesas tiesneša Pētera Dzalbes viedokli, bet viņš ar preses dienesta starpniecību no komentāriem atteicās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti