Rinkēvičs otrdien, 18. jūlijā, tikšanās laikā ģenerālprokuroram Jurim Stukānam lūdza skaidrot, kādi ir prokuratūras apsvērumi atsevišķos gadījumos par sodu politiku un sodu noteikšanā izmantotajiem kritērijiem un kā tiek panākts, ka sodu politika tiesu nolēmumos un prokuroru priekšrakstos nav pretrunīga.
Rinkēvičs aicināja Stukānu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz grozījumiem normatīvajos aktos, lai vienveidotu sodu politiku. Minētie jautājumi tiks skatīti kādā no nākamajām Nacionālās drošības padomes sēdēm, ko sasauks Valsts prezidents.
"Sabiedrības uzticēšanās prokuratūras spējai nodrošināt likumību un taisnīgumu veidojas no prokuratūras spējas skaidrot savu nostāju konkrētās lietās, īpaši lietās par sensitīviem un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Piemēram, lietās, kas skar valsts drošības jautājumus un personu aizsardzību no vardarbības," uzsvēra Rinkēvičs.
Prezidents norādīja, ka respektē likumā "Par tiesu varu" noteiktās tiesu varas neatkarības garantijas un aizliegumu iejaukties tiesu varas konkrētās darbībās.
Valsts prezidenta kancelejā pauda, ka prokuratūras kā tiesu varas institūcijas misija ir nodrošināt likumību un taisnīgumu, kā arī aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses. Vienlaikus sabiedrībai nepieciešama pārliecība, ka piemērotie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem ir samērīgi un taisnīgi un vienlīdz ņem vērā visus soda mērķus, tajā skaitā nepieciešamību atturēt no noziegumu izdarīšanas.
Īpaši tas ir svarīgi lietās, kas skar noziedzīgus nodarījumus pret valsts drošību hibrīdkara apstākļos.
Stukāns: Likumi atļauj maksimālas iespējas piespriest taisnīgu un tiesisku sodu
Savukārt Stukāns intervijā Latvijas Radio sacīja, ka, vērtējot pēdējo dienu notikumus, viņš personīgi uzskata, ka prokuratūrai ir jānāk klajā ar priekšlikumiem par likuma precizēšanu, "varbūt arī uzliekot papildu pienākumu prokuroram priekšrakstā par sodu ietvert plašāku informāciju".
Rinkēvičam bijuši jautājumi par sodu samērīguma atbilstību šodienas ģeopolitiskajai situācijai. "Tam es piekrītu, ka sabiedrība to var uztvert dažādi. Ir jādomā par papildu komunikācijas veidiem, komunikācijas līdzekļiem, lai mēs maksimāli varētu sniegt sabiedrībai saprotamu, viegli uztveramu informāciju, lai sabiedrībai nav šaubu, ka prokurors ir rīkojies gan tiesiski, gan taisnīgi," norādīja Stukāns.
"Viennozīmīgi uzskatu, ka likumi atļauj maksimālas iespējas piespriest taisnīgu un tiesisku sodu. Viss ir atkarīgs no paša prokurora un tiesneša," sacīja Stukāns. "Droši vien mums ir vairāk jāskaidro, jāapmainās ar informāciju, jāapzinās sabiedrības noskaņojums un realitāte, kas šobrīd notiek, lai aiz katra likuma burta redzētu arī likuma jēgu."
Savu atbildību bargāku sodu piemērošanā gan Stukāns nesaskata: "Saskaņā ar kriminālprocesa likumu prokuroram, pirms viņš pieņem sodu, nav jāsaskaņo soda veids un apmērs ne ar virsprokuroru, ne ar amatā augstāko prokuroru, ne ar ģenerālprokuroru."
Ģenerālprokurors pauda uzskatu, ka visas lietas, kurās noziegums izdarīts pret valsti, jānodod izskatīšanai arī tiesā.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda neizpratni par 15 500 eiro naudas soda piemērošanu Kremļa propagandistam Maratam Kasemam par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai, kā arī par nosacīto sodu par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu, kaut likums paredz arī bargākus sodus.
Rinkēvičs kritizēja, ka prokuratūra "kusli skaidro savus lēmumus" — nepietiek tikai ar likuma pantu uzskaitījumu.
Pēc tikšanās ar prezidentu sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās solīja vērtēt Tieslietu padome.
