Izkrituši akmeņi, greizas šuves
Ar Rīgas vēsturiskā bruģa pētnieku Aivaru Treici, kurš par šo tēmu sarakstījis grāmatu, Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" devās uz Ģertrūdes ielu, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un UNESCO aizsardzības zonā.
Pēc dziļas nopūtas sekoja bruģa pētnieka novērtējums paveiktajam: "Pats princips ir nepareizs, kad taisa ielas tie, kas nemāk bruģēt."
Izkrituši akmeņi, iesēdumi, pārāk platas un arī šķībi greizas šuves – tāds izskatās šis principā pabeigtais būvnieka darbs.
Rīgas domes (RD) Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns atzina, ka Ģertrūdes ielā darbi tika pabeigti 2023. gadā, taču iela ekspluatācijā nav nodota, jo tika konstatēti defekti, par kuriem sastādīts akts un izvirzītas pretenzijas būvuzņēmējam.
Darbus Ģertrūdes ielā veica SIA "ReRe Vide". Līgumsods ir piemērots, un departaments ieturēs summu, kas ir 10% no būvdarbu kopējām izmaksām. Ir izsludināts iepirkuma konkurss konstatēto defektu novēršanai.
"Ar plānoto summu, ko mēs esam paredzējuši, vajadzētu pietikt, bet jautājums ir, kādu summu piedāvās pieaicinātie speciālisti, kas pieteiksies iepirkumā," sacīja Urtāns.
Kā skaidroja Treicis, labs bruģa segums parasti turas apmēram 20 gadus, un, ja arī rodas iesēdumi, piemēram, lietusgāzes izskalo šuves, tad šīs vietas var atjaunot.
"Bruģis ir pateicīgs tādā ziņā, ka akmeņus var izņemt, piebērt smilti, noblīvēt, ieskalot šuvēs materiālu. Tas viss ir izdarāms, tā ir ielu uzturēšana, kas pie mums arī ļoti klibo," uzsvēra bruģa pētnieks.
Vai, izsludinot konkursu un slēdzot līgumu par darbu veikšanu, bija pārliecība, ka darbi tiks paveikti kvalitatīvi? Ārtelpas un mobilitātes departamentā skaidroja, ka, uzņēmēja izvēle darbu veikšanai notikusi atbilstoši publisko iepirkumu likumam. Ja netiek noteikti citi kritēriji, tad "kritērijs ir cena".
"Uzņēmējs iesniedza pieredzi apliecinošus dokumentus, ka ir veicis līdzīga rakstura darbus, un departamentam nebija šaubu par to, ka darbi tiks izpildīti," apgalvoja Urtāns.
Tikmēr Treicis norādīja uz vairākiem, viņaprāt, kļūdaini pieņemtiem lēmumiem: nomainītas vecās granīta apmales, kas vēl bija labā stāvoklī un gultnē ievietots ģeorežģis – lieka izšķērdība, ja nav mainītas komunikācijas.
"Ja pieņem lēmumus tie, kuri neko nesaprot no šīs specifikas... Jā, tā ir šaura specifika ceļu būvē, bet mums ir šīs akmens ielas, un mums tās ir jāmāk saglabāt. Pašlaik mums ir greizo spoguļu karaļvalsts – neviens ne par ko neatbild," uzskata Treicis.
Un runa ir gan par būvnieku, gan projektētāju, gan arī būvuzraugu un, protams, pasūtītāju atbildību.
Sāk brukt arī Barona ielas bruģis
Arī Krišjāņa Barona ielas segumu nācās pārbruģēt vairākkārt, līdz trīs gadus pēc remontdarbu sākšanas 2018. gadā ielu beidzot pieņēma ekspluatācijā.
Bet, lūk, kā situāciju dažus gadus vēlāk vērtē bruģa pētnieks: "Diemžēl akmens ar javu katrs strādā savādāk; ir dažādi izplešanās koeficienti, un līdz ar to ar laiku java no akmens atlec. Krišjāņa Barona ielā tas ir visā posmā raksturīgi, ka pamazām akmeņi sāk krist laukā un pazūd."
Projektētājam vajadzēja apzināties šo problēmu, izstrādāt projektu ar zemāku slīpumu vai meklēt citus variantus. Šajā gadījumā būvnieks ir sekojis projektā paredzētajam, un tagad ir skaidri redzams rezultāts. Ja segums tiek atjaunots, tad garantijas termiņš ir trīs gadi, bet ja ir pārbūve, tad pieci gadi. Tātad tagad nauda remontdarbiem tiks maksāta no ielu uzturēšanas budžeta.
Pašvaldība pievērsīs uzmanību arī Vienības gatves remontam
"4. studija" jau iepriekš stāstīja par apšaubāmā kvalitātē notiekošajiem remontdarbiem Vienības gatvē. Pašvaldība uz šo informāciju ir reaģējusi.
"Taisāmies vērsties pie "Rīgas ūdens" ar piebildi un lūgumu pastiprināti kontrolēt kvalitāti šajā objektā," atklāja Urtāns. "Protams, ka pēc darbu pabeigšanas departaments izsniedz atzinumu, vai šie darbi ir veikti atbilstoši departamenta izvirzītajām prasībām."
Savukārt Treicis uzskata, ka gan Ģertrūdes ielas, gan Vienības gatves būvuzraugiem būtu jāuzņemas atbildība par šādu ielu bruģēšanu: "Viņiem gan vajadzētu atņemt sertifikātu par to, ka viņi ir nekompetenti savā jomā, un nākamais ir pasūtītājs un pasūtītāja kompetence."
Būvdarbu kontrolei departaments ārpakalpojumā algo sertificētus būvuzraugus, kas seko līdzi darbiem būvobjektā un kontrolē, kā tiek veikti darbi un ieklāts bruģis.
"Mēs pašlaik arī strādājam, lai papildinātu tehniskās specifikācijas, kas tieši attiecas uz vēsturiskā bruģa bruģēšanu," norādīja Urtāns.
Vaicāts, vai šādi apsaimniekojot un atjaunojot vēsturiskā bruģa ielas, mēs agri vai vēlu tās vienkārši nenoklāsim ar asfaltu, Treicis atzina: "Pamazām mēs uz to ejam. Jo, ja mēs nemācēsim saglabāt šos segumus, tad jau arī tas pats par sevi apmirs."
Kvalitatīvi ieklātam bruģim ir jākalpo vismaz 20 gadus, un skati, kādi redzami Rīgas ielās, nav pieļaujami.
