Instrukcija "Common Ground" "Facebook" profilā vēsta, kā nokļūt bēgļu tik iemīļotajā tikšanās vietā. Kļuvusi populāra kā socializēšanās klubiņš Andrejostā, kur notika kupli apmeklēti koncerti, dārza svētki un spēles bērniem, "Common Ground" iniciatīva ar Rīgas domes atbalstu nu pārcēlusies uz Vecrīgu, darbojas pagrabā zem domes ēkas.
Inese Dābola, kas šo ieceri realizējusi kopā ar Ievu Irbiņu, stāstīja, kā viss sācies. ""Common Ground" radās pagājušā gada 24. februārī. Mūsu pamatkomanda organizēja Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli. Tu, strādājot ar laikmetīgo mākslu, nevari ignorēt apkārt notiekošo. Jau 25. februārī paziņojām, ka iepauzējam gatavošanos izstādei un fokusēsim savus spēkus uz palīdzības sniegšanu."
Biennāle RIBOCA, kuras sākotnējo finansējumu saista ar dibinātājas Agnijas Mirgorodskas tēva Genādija zivju pārstrādes biznesu Krievijā, kopš Ukrainas kara sākuma atteikusies no grantiem, kas saistīti ar Krievijas uzņēmumiem, uzsvēra Dābola.
"Mēs padomājam – ko mēs mākam? Mēs mākam organizēt. Būtu svarīgi izveidot vietu, kur tad, kad cilvēks ir iznācis no Ukrainas bēgļu centra, ja ir nepieciešams socializēties, var paprasīt kaut ko. Ir ļoti daudz tādu, kuri šeit ir vieni paši, bieži tās ir māmiņas ar bērniem," teica Dābola.
Pašu rokām operatīvi izremontētā simtgadīgā stacijas ēka Andrejostā, kur vispirms iemājoja "Common Ground" atbalsta grupa, ātri kļuva populāra bēgļu vidū, bet diemžēl pārāk dārgi sanāca komunālo maksājumu rēķini. Jaunās telpas Rīgas dome nodrošina par brīvu.
Bez "Common Ground", kas šajā laikā kļuvusi par biedrību, tajās saimniekos arī biedrība "Tavi draugi" un kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem".
"Mēs esam vienīgā pašvaldība pasaulē, kas ir atvēlējusi savas telpas bēgļiem," piebilda Dābola.
"Common Ground" algo četrus ukraiņu darbiniekus, bet datu bāzē ir ap 200 brīvprātīgo. Īpaši aktīvi palīdzēšanā ukraiņu bēgļiem bijuši Krievijas opozīcijas žurnālisti. "Tie žurnālisti, kas pie mums nāk, šobrīd daudzi jau ir aizbraukuši tālāk – uz Berlīni, Amsterdamu vai citur, viņiem bija tā izteiktā vainas apziņa, ka viņu valsts ir uzbrukusi citai valstij. Tā ir ļoti sarežģīta situācija."
Arī Staņislavs, inženieris no Baltkrievijas, "Common Ground" apmeklē jau gadu. Organizējis baltkrievu kopienas aktivitātes Sanktpērburgā, pēc tam ticis vajāts, viņš tagad dzīvo Latvijā.
Staņislavs: "Common Ground" man ir kā otra ģimene, kā draugi. Es šeit palīdzu cilvēkiem un arī pats iegūstu jaunas pazīšanās, man tas ir svarīgi.
Latvijas Radio: Un ko ukraiņi saka par to, ka baltkrievs viņiem palīdz?
Staņislavs: Pirmkārt, man uz pieres nav rakstīts, ka esmu baltkrievs. Otrkārt, kad es iepazīstos un stāstu par sevi…
Latvijas Radio. Esat tāds pats bēglis kā viņi?
Staņislavs. Jā, bēglis, bet tehniski – kaut kas mazliet cits. Es bēgu no politiskajām represijām, bet viņi – no kara.
Harkivieti Aļonu ar meitām Darju un Poļinu, kurām ir seši gadi un gadiņš, Latvijas Radio sastapa pļāpājam ar sievieti no Kijivas, kuras dēlam arī ir seši gadi.
Latvijas Radio: Jūs šeit neesat pirmo reizi?
Aļona: Nē, ne pirmo reizi. Te ir ļoti jauki. Bērniem – vispār lieliski. Paldies visiem, kas to organizēja! Super!
Oficiāla "Common Ground" atklāšana Rīgas domes telpās pie Rātslaukuma paredzēta 29. aprīlī. Te durvis vērs arī vēl viena ukraiņu restorānu ķēdes "Borščs" filiāle.
"Common Ground" saimniece Dābola jau tagad aicina talkā arī latviešu brīvprātīgos, kuri grib komunicēt ar bēgļiem, tāpat izsaka cerību, ka pat deputāti pa laikam nokāps lejā, piemēram, lai piedalītos Ukrainas jogas skolotāju vadītajās nodarbībās.
