Tālbraucējiem šoferiem ikdiena paiet pie stūres, braucot pa dažādu valstu autoceļiem, tomēr, lai neapmaldītos, viņi uz līdzīgām norādēm skatās visai reti, jo izmanto navigāciju.
"Es īsti nezinu, kā mūsdienās vēl kāds kaut ko tādu var skatīties," pauda SIA "AEEG transport" izpilddirektors Gatis Roze. "Piemēram, Polijā, kur visu laiku nepārtraukti notiek ceļa remonti, tur gan ar tām navigācijām ir tā čābīgāk, tad tur vairāk ir jāskatās varbūt uz norādēm. Tur, kur tie ceļi ir sabūvēti, tur tiešām var braukt ar navigācijām, nav nekādu problēmu."
Autoceļa aprakstā teikts, ka tajā ir desmit divlīmeņu mezglu. Tātad teorētiski pavisam izklaidīgs braucējs, kurš grib doties uz Maskavu, var desmit reizes nogriezties neceļos un aizbraukt uz kādu no nelielajām Latvijas pilsētiņām. Tomēr zīmju skaits krietni vien pārsniedz skaitli desmit.
Satiksmes un auto eksperts Timrots ir kategorisks – šajā Krievijas aizsāktā kara laikā norādēm uz agresorvalsts galvaspilsētu nebūtu jābūt, jo simboliem, zīmēm un vārdiem ir milzu nozīme.
"Pat ja ir kaut kādi standarti, kā tas ir jādara pēc ceļu būves principiem miera laikā, tad kara laikā mēs šo standartu varam ignorēt, pierādot, ka tas ir mūsu žests un mūsu attieksme," atzina Timrots. "Ja es redzu, ka mēs nogāzām to objektu Pārdaugavā, ja mēs pārdēvējam ielas Rīgā, tad kāda velna pēc mēs atstājam uz mūsu pašu šosejām, par mūsu pašu naudu uzrakstu pilsētai, kuru mēs drīzāk ienīstam un netaisāmies turp braukt?"
Risinājums būtu norādīt tālāko Latvijas vietu pirms robežas, kur var nonākt, braucot pa konkrēto ceļu. Pretējā gadījumā var norādīt jebkuru citu pilsētu, kas atrodas austrumu virzienā.
"Uzrakstām, ka var aizbraukt uz Ulanbatoru vai uz Tokiju; kaut kur uz to pusi tālāk!" ierosināja Timrots. "Kāpēc mums jāraksta tieši tā pilsēta? Uz Gruziju var aizbraukt. Kaut ko tādu tad liekam, kādu draudzīgāku mums vietu."
Kā uzsvēra satiksmes eksperts, saglabājot un izgaismojot norādi uz pilsētu, kas bombardē Kijivu, "mēs paši sev padarām vidi toksisku".
Tikmēr no uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" par to, kāpēc nepieciešams tik uzkrītoši daudz norāžu par Krievijas galvaspilsētu, "4. studija" saņēma šādu skaidrojumu:
"Virziena rādītāji tiek izvietoti krustojumos, norādot attiecīgo maršrutu galapunktus. Šajā gadījumā pirms katra vairāklīmeņa ceļa mezgla uzstādīta lielā plakāta ceļazīme, kurā attēlots viss mezgls un virzieni. Iebraucot mezglā, uzstādīti konkrēta maršruta virzienu rādītāji, savukārt aiz mezgla ir attāluma rādītāji, kur parādās arī aiz mezgla esošās apdzīvotās vietas – pēc principa tuvākā, vidējā, tālākā."
