Kopumā no valsts budžeta sportam nākamgad plānots atvēlēt vairāk nekā 51 miljonu eiro, un šo summu veidos 8 apakšprogrammas; salīdzinājumam – šogad tādas bija 13.
Nākamgad plānotais finansējums sporta nozarei ir par 6 miljoniem eiro lielāks, nekā tas ir šogad, bet šī nauda ir paredzēta sporta skolu pedagogu atalgojumam, par ko pedagogi cīnījušies gadiem ilgi. Savukārt pārējās pozīcijās naudas ir tikpat, cik šogad.
Mainīsies arī sporta finansējuma pārvaldības modelis – naudu dalīs pati IZM, izveidojot aģentūru, kas piešķirs finansējumu sporta federācijām, kā arī Latvijas Sporta federāciju padomei un Latvijas Olimpiskajai komitejai. Līdz šim ministrija piešķīra naudu LOK, kas tālāk sadalīja tālāk.
IZM sola, ka pārvaldības modeļa maiņa ļaus ietaupīt aptuveni 300–350 tūkstošus eiro administratīvajās izmaksās. IZM Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs Saeimas sporta apakškomisijas sēdē pauda, ka 1,3 miljonus eiro šogad LOK patērēja tikai tam, lai sadalītu naudu, veiktu administratīvās funkcijas. IZM pārstāvis apgalvoja, ka varētu ietaupīt aptuveni 300 tūkstošus eiro, darot to pašu, taču viedokļi par šo apgalvojumu dalījās. Izskan arī viedoklis, ka tas, ka valsts dala naudu, ir atgriešanās padomju laikos.
LOK ir neapmierināta ar šādām izmaiņām, un to apakškomisijas sēdē pauda arī LOK prezidents Jānis Buks. Viņš sacīja, ka LOK varētu ietaupīt vairāk, nekā to sola ministrija.
Jauno aģentūru neviens ar LOK nav apspriedis, un arī dažādi dokumenti parādījušies tikai iepriekšējā vakarā, atsūtīti e-pastā. Turklāt dokumentā, kurā redzami sporta budžeta skaitļi, ir daudz drukas kļūdu, kas liek domāt, ka tas ir steigā sagatavots.
"Lielas izmaiņas nav, vienīgās izmaiņas, kas ir, bet nav ar nozari diskutētas, ir IZM aģentūras izveide. Mums [LOK] ir nepieciešamā infrastruktūra, kas ir spējīga apkalpot sporta apakšprogrammu. Mēs to varam izdarīt par 600 tūkstošiem, tātad vismaz ar 400 tūkstošu ietaupījumu," sacīja Buks.
"Neredzu pamatu, kāpēc jāveido jauns starpposms, jauna institūcija, lai administrētu šos līdzekļus, lai gan ir esoša infrastruktūra un to var izdarīt ar daudz zemākām izmaksām," norādīja LOK prezidents.
Arī Latvijas Paralimpiskā komiteja nebija apmierināta ar tai piešķirto finansējumu – nākamgad tai atvēlēti 700 tūkstoši eiro, kas ir par 100 tūkstošiem vairāk nekā šogad, bet ar to ne tuvu nav pietiekami, lai realizētu no valsts puses organizācijai izvirzītos uzdevumus. Komitejai vajagot vismaz 2 miljonus eiro.
"Kopējais budžets Paralimpiskajai komitejai, lai veiktu savas funkcijas, ir aptuveni divi miljoni, bet jūs gribat, lai mēs visu izdarām par 700 tūkstošiem," neizpratni Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē izteica Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine.
