"Es nekad nebiju domājusi, ka, ejot uz jūru, varētu uzkāpt čūskai. Mēs tur gājām vairāki cilvēki, un neviens nepamanīja. Kā spēru soli, tā sajutu asu dūrienu kājā. Sākumā neaptvēru, kas notiek, pacēlu kāju no zemes, čūska bija vēl klāt.
Instinktīvi aizsitu prom, neatpazinu, kas tieši tā ir par čūsku, biju šokā un pārbijusies," atcerējās paciente.
Ja pacientu sakodusi čūska, mediķi parasti konsultējas ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas kolēģiem vai Saindēšanās un zāļu informācijas centra speciālistiem.
Neatliekamo palīdzību paciente bija saņēmusi Liepājas Reģionālajā slimnīcā, tomēr vakarā tūska kļuvusi lielāka, izplatoties augstāk pa kāju. Pēc Saindēšanās un zāļu informācijas centra konsultantu ieteikuma konkrētā paciente devusies uz Kuldīgas slimnīcu, kur nekavējoties stacionēta. Pacientei veica terapiju tromba šķīdināšanai un tūskas novēršanai.
Kuldīgas slimnīcā pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti četri gadījumi, kad palīdzība sniegta čūsku sakostiem pacientiem. Šos pacientus nav bijis nepieciešams stacionēt.
Mediķi norāda, ka pretindes serums reģionālajās un lokālajās slimnīcās netiek uzglabāts,
turklāt sabiedrības viedoklis, ka čūskas kodumiem vienmēr ir vajadzīga pretinde, ir maldīgs.
Katrs gadījums ir individuāls, un serums ne vienmēr nepieciešams.
