16. marta notikumu gaita:
~ plkst. 9.00 - Centrā atrodas diezgan liels skaits policistu, lai gan tiesībsargājošās iestādes iepriekš bija norādījušas, ka atšķirībā no citiem gadiem, šogad kārtību 16.martā pilsētas centrā uzturēs mazāk policistu. Brīvības pieminekļa apkārtne ir apjozta ar barjerām, kas stiepjas no pieminekļa līdz Meierovica bulvārim.
Pirmais pasākums centrā bija pieteikts jau astoņos no rīta - to rīkoja biedrība "Paspēlēsimies". Vēlāk "Apvienība pret nacismu" pie Brīvības pieminekļa nolika sēru vainagu nacisma upuru piemiņai. Starp dalībniekiem bija arī "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līdere Tatjana Ždanoka un Latvijas Antifašistiskās komitejas loceklis Josifs Korens, novēroja BNS.
Apvienība Brīvības pieminekļa tuvumā uzslējusi arī koka stabus, starp tiem nostieptajās auklās piestiprinātas fotogrāfijas par kara noziegumiem un nacistu zvērībām. Apvienība sestdien rīko arī konferenci par 16.martu, izvirzot jautājumu, vai 16.marts ir piemiņas diena vai kauna traips Latvijai.
Pasākumus vēro desmitiem cilvēku. Daudzi fotografē un filmē. Izcēlās arī strīdi par vēstures notikumiem, bija dzirdami arī asāki izteikumi. Diskusijās iesaistās gados vecāki cilvēki, novēroja aģentūra BNS.
~ plkst. 11.00 Leģionāru piemiņas gājienā pēc dievkalpojuma Doma baznīcā uz Brīvības pieminekli devās simtiem cilvēku, novēroja aģentūra BNS."Daugavas vanagu" rīkotais gājiens notika stingrā policijas uzraudzībā. Taču pie pieminekļa notika arī incidenti.
Gājiena dalībnieku vidū bija arī Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāti. Kad gājiens sasniedza Brīvības pieminekli, tā saucamā antifašistu organizācija, kas uzskata, ka 16.martā Latvijā slavina nacismu, ieslēdza trauksmes sirēnas, tika atskaņota ļoti skaļa mūzika un lasīta informācija, cik daudz cilvēku nogalināti Otrā pasaules kara laikā un cietuši no nacisma. "Apvienība pret nacismu" šajā laikā rīkoja sapulci-piketu pret nacisma glorifikāciju.
Tas izsauca gājiena dalībnieku dusmas, kuri skaļi pauda neapmierinātību arī rupjos vārdos. Atsevišķi gājiena dalībnieki nolēma pielikt tam punktu un pārtraukt mūzikas un tekstu atskaņošanu.
Sākoties asākām nesaskaņām starp gājiena dalībniekiem un 16.marta pretiniekiem, nepagāja ilgs brīdis, kad mūzikas un teksta atskaņotājus aplenca policisti, izveidojot ķēdi, lai nepieļautu nekārtības.
Tas gan tas, piemēram, nebija šķērslis augumā raženajam Saeimas deputātam no NA Jānim Dombravam. Policija viņu ar spēku aizvilka prom, bet pēc tam atlaida, novēroja BNS. Policija divus cilvēkus aizveda uz netālu stāvošajiem policijas autobusiem.
Brīvības pieminekļa tuvumā "Apvienība pret nacismu" bija uzcēlusi koka stabus un starp tiem nostieptajās auklās sakārusi fotogrāfijas, kurās redzamas nacistu zvērības. Bija izlikti skaņas pastiprinātāji.
Brīvības pieminekļa laukums bija pilns cilvēkiem, gājienu vēroja ievērojams skaits interesentu, tostarp arī ārvalstu tūristu. Gājiena dalībnieki nolika ziedus, bet pašlaik vēl visi nav izklīduši. Pie pieminekļa skan patriotiskas dziesmas.
~ plkst 13.00 Policija turpina uzmanīt norises Rīgas centrā.
16.martā četras organizācijas bija pieteikušas kopumā sešus pasākumus.
1944.gada 16.martā sākās Latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija "Daugavas Vanagi" 16.martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā "Par svētku un atceres dienām" 16 .marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.
Rīgas dome šogad atļāva visus pieteiktos pasākumus, jo no tiesībsargājošajām iestādēm saņēma atzinumu, ka šogad nekāds apdraudējums nav gaidāms. Pasākumu laiki arī nepārklājoties. Kopumā četras organizācijas pieteikušas sešus pasākumus.
1944.gada 16.martā sākās Latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija "Daugavas Vanagi" 16.martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā "Par svētku un atceres dienām" 16 .marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.
Ārlietu ministrija, izskaidrojot vēsturiskos notikumos, norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo atbilstoši 1907.gada Hāgas konvencijai okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds "brīvprātīgais" tika piekabināts, lai apietu šo konvenciju. Par izvairīšanās no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk – nāves sods.
Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos, kuri bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti, uzsvērusi ĀM.
16.marta pasākumos netiek izmantota nekāda nacistu simbolika, kuru lietošana publiskos pasākumos Latvijā ir aizliegta, tāpat kā bijušās PSRS simbolika. ĀM norāda, ka par 16.martu Latvijas valdības nostāja ir konsekventa – šī nav oficiāla piemiņas diena. Oficiāli Latvija kritušos karavīrus piemin 11.novembrī.
