Kalna iela vijas cauri Bauskas centram, pa to pārvietojas vairāki simti automašīnu stundā. 85% no tām ir kravas automašīnas, kas sagādā galvassāpes pašvaldībai, kā arī vietējiem iedzīvotajiem.
"Tās problēmas ir, pirmkārt, troksnis, otrkārt – piesārņojums, treškārt – vibrācijas, ceturtkārt – visas vecpilsētas attīstība ir traucēta un arī vecpilsētas saglabāšana, jo šīs vibrācijas faktiski bojā blakus esošo, kultūrvēsturisko celtņu pārsegumus, pamatus, un faktiski tās jau mums jāaizliedz," sacīja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība).
Bauskas iedzīvotāja Silva: Bauska ir sašķelta pilnīgi divās daļās. Piemēram, bērns kaut vai desmitgadīgs vai astoņgadīgs, – man viņu ir bail palaist te pāri uz veikalu.
Bauskas viesi Anta un Alvis: Es domāju, ka vietējiem iedzīvotājiem ļoti traucē. Kas jāelpo pilsētniekiem! Un tas pats Kultūras nams jūkot kopā, tur dreb logi. Mums ir prieks, ka tagad uztaisīja jauno apvedceļu uz Rīgu, par to ir jādod zelta medaļa, kas to izdomāja, un Bauskai arī vajag izdomāt, kā braukt riņķī.
Lai gan satiksmes intensitāte uz autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārsniedz to, kam savulaik ceļš tika paredzēts, baušķenieki solīto apvedceļu pagaidām nesagaidīs.
Satiksmes ministrijā uzsvēra, ka Bauskas apvedceļš ir plānā, tomēr konkrētu būvniecības laiku neminēja.
"Savienojamībai jābūt šādai. (..) Ķekavas apvedceļš jau ir izveidots, tad mēs runājam par A7 ceļa pārbūvi, Iecavas apvedceļu un beidzot arī Bauskas apvedceļu. Tā kā, ja mēs skatāmies kopumā uz šo visu projektu, tad mēs runājam par investīcijām ap 420 miljoniem, PVN ieskaitot," sacīja satiksmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks.
Projektā būs arī jāparedz vēl viena tilta izbūve pār Mēmeles upi. Tomēr ministrijā norādīja, ka šādus projektus pilnībā par valsts naudu īstenot nebūs iespējams, tāpēc Bauskas apvedceļa projekts būs jāsaista ar privāto partnerību jeb jāpiesaista investori. Tāpat tiks meklēti līdzekļi Eiropas fondos.
