Partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda, ka "mums ar Siliņas kundzi ir bijusi ļoti laba sadarbība, gan viņai strādājot kā labklājības ministrei, gan arī šajās vasaras sarunās par valsts galvenajām prioritātēm".
"Es domāju, viņa ir ļoti pieredzējusi politiķe. Man ir prieks, ka pastāv iespēja, ka tad, ja viņa izpelnīsies Valsts prezidenta nomināciju, tad mums varētu būt premjerministre sieviete, kas arī no dzimumu līdztiesības viedokļa, es domāju, būtu labs solis Latvijai šajā posmā. Līdz ar to priecājamies arī "Jaunajā Vienotībā" redzēt šo iekšējo demokrātisko procesu," sacīja Briškens.
Deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie") LTV arī norādīja, ka no dzimumu līdztiesības skatupunkta tas ir ļoti labs pavērsiens Latvijas politikā.
Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis LTV savukārt pauda, ka Siliņai ir ne tikai ilgstoša politiskā pieredze, viņa ieņēmusi nozīmīgu lomu arī partiju sarunās.
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars savukārt norādīja, ka frakcijai ir ļoti būtiski ar viņu tikties, dzirdēt līderības idejas, to, kāds ir viņas redzējums, un jēgpilni būtu runāt arī par koalīcijas sastāvu.
Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava norādīja, ka galavārds ir Valsts prezidentam, kuram ir jāparāda, vai viņš būs ļoti neatkarīgs no šiem politiskajiem rotaļu procesiem.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu viņa politiskais spēks premjera amatam izvirzījis pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu. Viņas mērķi premjerministres amatā būtu drošība un iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošana.
Kā nākamās valdības kodolu Siliņa redz "Jauno Vienotību", "Progresīvos" un Zaļo un zemnieku savienību.
Kariņš par valdības demisiju Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču plāno oficiāli informēt ceturtdien, 17. augustā. Pēc tam prezidents solīja sākt konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pēc kā arī nominēs jauno premjerministru.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
