ĪSUMĀ:
- Šogad noslīkuši jau 93 cilvēki; 50 no viņiem – peldsezonā.
- VUGD: Noslīkušo skaits līdz septembrim gandrīz tāds pats kā pērn gada laikā.
- "Peldēt droši": Ievērojami aug pieprasījums pēc peldēšanas apmācībām bērniem.
- Taču pieprasījums pēc peldētapmācībām šobrīd pārsniedz piedāvājumu.
- "Peldēt droši": Ir būtiskas atšķirības starp pašvaldību iespējām un infrastruktūras pieejamību.
Nu jau šķiet, ka ik gadu peldsezonu aizvadām ar traģēdijām, ka Latvijas ūdenstilpēs iet bojā cilvēki. Diemžēl statistika ir skaudra un pašlaik par pozitīvām tendencēm neliecina. Šogad līdz septembra vidum no ūdenstilpēm izcelti 93 cilvēki – teju tikpat, cik pērn visa gada laikā.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pērn noslīkuši 89 cilvēki, 2021.gadā – 125, bet 2020.gadā – 130.
Tātad šogad situācija turpina pasliktināties, tā apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Ilmārs Pūce.
"Visvairāk un visbiežāk, cik ir fiksēts šogad, traģēdijas notiek alkohola reibumā, arī pārdrošības dēļ un arī nepiemērotas peldvietas izvēles dēļ," stāstīja Pūce.
Visbūtiskākais solis prevencijai ir iedzīvotāju izglītošana. Ar to nodarbojas gan VUGD, gan arī citas organizācijas, piemēram, "Peldēt droši", tāpat tematu pēdējos gados daudz aktualizējuši arī mediji. Bet vai ir rezultāts? Organizācijā "Peldēt droši" Latvijas Radio skaidroja, ka ievērojami palielinās pieprasījums pēc peldēšanas apmācībām bērniem. Taču pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu. Piemēram, Rīgas Juglas vidusskolā pašlaik uz peldbaseinu brauc aptuveni trešdaļa no otro klašu bērniem, skaidroja direktore Helēna Vilkosta.
"Visi gribētāji tikt nevar. Tas ir saistīts ar to, ka mums piedāvā tikai [sporta nama] "Daugava" baseinu peldētapmācībai. Tas atrodas centrā, un mums uz turieni ir jātiek. Un nav jau to pedagogu, kas varētu peldētgribētājus pavadīt, tādā skaitā, kā mums vajadzētu," skaidroja direktore.
Viņa atzina, ka gribētāju ir krietni vairāk, bet šobrīd apmācības piedāvā tikai tiem, kam vispār nav peldēšanas iemaņu.
Pirms pandēmijas skolai esot bijis pieejams arī kāds baseins izglītības iestādes tuvumā, tad šo iespēju izmantot varēja lielāks skaits skolēnu, skaidro Vilkosta.
Ādažu novadā pie peldēšanas tiek krietni vairāk bērnu, jo novadam ir savs baseins, pastāstīja sporta centra vadītājs Arnis Rozītis.
"Mēs savā peldbaseinā nodrošinām peldētapmācību visām Ādažu novada skolām. Tas ir Carnikavas pamatskolai, kur peld otrā, trešā klase. Ādažu sākumskolai, kur peld otrā, trešā un piektā klase. Arī Valdorfa skolai. Tāpēc mums savā ziņā jācieš iedzīvotājiem, jo darba dienās 90% aizņem skolu peldētapmācības," skaidroja Rozītis.
Organizācijā "Peldēt droši" skaidroja, ka ir būtiskas atšķirības par peldēšanas nodarbībām starp pašvaldībām.
Organizācijas dibinātāja Zane Gemze norādīja, ka "ir būtiskas atšķirības, vai pašvaldībā var to atļauties un vai ir nepieciešamā infrastruktūra".
"Peldēšanas apmācības nevar nodrošināt nekur citur kā peldbaseinā. Attiecīgi tās, kas ir bagātākas pašvaldības, tām ir gan baseins, gan iespējas, tām tāda iespēja ir. Bet, piemēram, Madonas novadā un apkārtnē nav neviena peldbaseina, tas nozīmē, ka tajā reģionā vispār nenotiek bērnu peldētapmācība," skaidroja Gemze.
Viņa uzsvēra, ka pašvaldībām un valstij ir būtiski veidot visaptverošu baseinu tīklu, lai apmācības varētu nodrošināt visā Latvijā.
