Salīdzinot ar Rietumeiropas vidusslāni, Latvijas mājsaimniecību ienākumu līmenis ir aptuveni uz pusi zemāks, norāda "Swedbank" Finanšu institūts.
Institūta aptaujātie iedzīvotāji savukārt uzskata, ka uz piederību vidusslānim norāda, pirmkārt, spēja iegādāties savu īpašumu, otrkārt, obligātie maksājumi nedrīkst radīt problēmas, treškārt, vismaz reizi gadā var doties nedēļu garā ārvalstu ceļojumā, kā arī jāspēj bez problēmām samaksāt par medicīnas pakalpojumiem, restorānu, kultūras pasākumu vai taksometru.
Finanšu eksperti šim sarakstam pievieno vēl vienu būtisku faktoru – spēju veidot uzkrājumus.
"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norādīja, ka aptuveni trešdaļa no visām mājsaimniecībām Latvijā atbilst Rietumeiropas vidusslāņa kritērijiem: "Bet tad redzam, ka darba lauks arī ir pietiekami plašs, vai to var panākt īsā laika periodā. Es teiktu, ka tas būtu ļoti izaicinoši."
Izaicinoši, jo pēc iedzīvotāju aplēsēm, kas paustas institūta aptaujā,
uz vienu mājsaimniecības locekli būtu jābūt 1250 eiro ienākumiem, lai varētu sevi pieskaitīt vidusslānim.
Siliņa, komentējot Saeimas runā pausto, norādīja, ka viņa ar piederību vidusslānim izprot nevis konkrētu ienākumu summu, bet kvalitatīvu dzīvi.
"Tie galvenie kritēriji ir tādi, lai ģimene ar diviem bērniem varētu atļauties izskolot bērnus, iespējams, viņiem ir savs mājoklis. Varbūt tas ir nekustamais īpašums, varbūt tas ir dzīvoklis. Viņi var atļauties arī kādus medicīnas pakalpojumus un varbūt kādreiz arī aiziet uz teātri vai aizbraukt uz ārzemēm," sacīja Siliņa.
Līdzīgi norādīja arī deputāts Andris Šuvajevs (Progresīvie).
Viņš pauda, ka Latvijā ir augsts materiālās spriedzes līmenis, tāpēc svarīgi uz vidusslāni skatīties saturiski.
"Ir pieejams mājoklis. Ģimenes, kas spēj atļauties nomaksāt rēķinus, spēj atļauties aizsūtīt bērnus uz bērnudārziem, skolu arī atļauties, pieaugušajiem bērniem, jauniešiem, piemēram, [atļauties] iet arī universitātēs. Ģimenes, kam pēc visām šādām izmaksām joprojām ir iespēja veikt uzkrājumus, doties brīvdienās un būtībā nedzīvot finansiālā spriedzē."
Savukārt jaunais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka atalgojuma rādītāji Latvijā būtiski atšķiras: "Rīgā 1000 eiro varbūt šķiet par maz, bet reģionā 1000 eiro, Latgalē, kaut kur Dagdā, varētu būt gana liela alga. Un reti kurš no iedzīvotājiem vispār šādu naudu saņem, tā kā nu... Te jāskatās kontekstā. Nevar piemērot vienu mērauklu visiem."
Viens no jaunās valdības pārstāvju solījumiem ir mazināt materiālo spriedzi iedzīvotājiem.
KONTEKSTS:
Saeima piektdien, 15. septembrī, ar 53 balsīm apstiprināja Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdību.
Jauna valdība bija jāizveido, jo pēc neveiksmīgām koalīcijas paplašināšanas sarunām no amata atkāpās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš šajā amatā bija kopš 2019. gada 23. janvāra, šajā laikā izveidojot divus Ministru kabinetus.
Jaunās valdības izveidi uzticēja Siliņai, kura mēģināja izveidot iespējami plašāku koalīciju, taču līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība – atteicās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet "Apvienotais saraksts" pēc ļoti ilgām pārdomām arī nolēma palikt opozīcijā.
Jauno valdību veido trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Koalīcijai ir 52 balsis Saeimā, bet atbalstu tai sniedza arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Iepriekšējā valdība, kurā darbojās "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ar tobrīd opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm šajā amatā ievēlēja "Jaunās Vienotības" virzīto kandidātu – ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
