Dienas ziņas

Medmāsa no Ukrainas: Mēģināšu iegūt Latvijas pilsonību

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Sāk vākt parakstus par izstāšanos no Otavas konvencijas

Saeimā diskutēs par izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas

Daļu sabiedrības satrauc Latvijas pirms vairākiem gadiem paustā apņemšanās neizmantot kājnieku mīnas. Tāpēc sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas. Iniciatīvas autors uzskata, ka Latvijas sabiedrība šādi iegūtu drošības sajūtu, ka Latvijas robežu varētu nomīnēt agresora potenciāla uzbrukuma gadījumā. Parlamentā jau janvārī plāno sākt diskusiju par šo jautājumu.

Saeimā diskutēs par izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas
00:00 / 02:46
Lejuplādēt

Kas ir Otavas konvencija

Otavas konvencija paredz, ka tās dalībvalstis apņemas nelietot, neražot, nenodot tālāk un neuzglabāt kājnieku mīnas, kā arī iznīcināt to rīcībā esošos kājnieku mīnu krājumus. Tā arī aizliedz jebkādā veidā palīdzēt trešajām valstīm veikt darbības, kas aizliegtas šajā konvencijā.

Konvencijas mērķis ir mazināt kājnieku mīnu radītos upurus un ciešanas.

Visbiežāk no kājnieku mīnām cieš nevis militārpersonas, kuras piedalās militārajos konfliktos, bet tieši civiliedzīvotāji. Nesprāgušās kājnieku mīnas un to radītie materiālie zaudējumi, kā arī civiliedzīvotāju upuri vairākos pasaules reģionos ir viens no šķēršļiem, kas apgrūtina šo reģionu attīstību pēckara periodā.

Kā piemēru var minēt Ukrainu. Medijos jau ir vairākkārt izskanējis, ka Ukraina šobrīd ir viena no mīnētākajām valstīm pasaulē, aplēses liecina, ka 174 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas ir piesārņotas ar mīnām un nesprāgušu munīciju. Šī platība ir gandrīz trīsreiz lielāka par Latvijas teritoriju. Līdz ar to ukraiņiem ir bažas, ka atmīnēšanas darbi varētu prasīt gadu desmitus.

Otavas konvencija stājusies spēkā 1999. gadā, bet Latvijā – 2006. gadā. Tajā ir 166 valstis.

Bijušais armijas komandieris: Tas ir nozīmīgs ierocis

"PSRS agresija pret Somiju 1939. gadā - tieši kājnieku mīnas Manerheima līnijā tika izvietotas, un tas somu armijai palīdzēja aizkavēt ienaidnieku un pārgrupēties. Tāpēc arī tīri emocionāli pieņēmu lēmumu," par iniciatīvas iesniegšanu stāstīja tās autors Atis Stankevičs.

Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube norādīja, ka atbalsta izstāšanos no Otavas konvencijas, ņemot vērā, kā šobrīd Krievija karo Ukrainā, tostarp arī pati Krievija nav Otavas konvencijas dalībvalsts.

Taču vispirms, pēc Graubes domām, būtu svarīgi konsultēties gan ar Lietuvu un Igauniju, gan arī ar sabiedrotajiem, kas šobrīd atrodas Latvijas teritorijā.

Viņš skaidroja, ka mīnu lauki var samazināt pretinieka virzīšanās ātrumu, tas ir pretmobilitātes pasākums,

mīnas ir ļoti efektīvs ierocis, kas samazina pretinieka pārvietošanās ātrumu.

"Un Latvijas gadījumā, ņemot vērā teritorijas lielumu un pārējās īpatnības, es domāju, tas ir ļoti nozīmīgs [ierocis]," norādīja Graube.

Saeimā pērn apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā teikts, ka valsts teritorija jāaizsargā no pirmā centimetra. Kājnieku mīnām ir liela nozīme teritorijas aizsardzībā. 

"Un tas arī būtu zināmā mērā tāds faktiski atturēšanas efekts, arī signāls uz ārpusi, ka mēs ļoti nopietni domājam par savu valsts aizsardzību," skaidroja bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Parlamentā jau šomēnes sāks diskusiju

Līdzīgi izsakās arī Saeimas deputāts un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols no Nacionālās apvienības, stāstot, ka "situācija 20 gadu laikā ir mainījusies un valsts aizsardzība jāplāno un jāveido atbilstoša šodienas apstākļiem, un ir pamatoti argumenti, ka konvencija mums liek atteikties no ļoti efektīva līdzekļa iebrucēju dzīvā spēka apturēšanā."

"Manā skatījumā [konvencijai] būtu piemērojams moratorijs uz noteiktu periodu, pieņemsim, līdz brīdim, kad Krievija izbeidz savu agresiju pret Ukrainu, bet arī tas varbūt nav vienīgais nosacījums, tie var būt vairāki," pieļāva Kols.

Kols norādīja, ka izstāšanās no konvencijas ir galējais līdzeklis un par to ir nepieciešama politiskā diskusija.

"Un to mēs plānojam parlamentā arī īstenot, jau šajā mēnesī būs Ārlietu komisijas un Aizsardzības komisijas kopsēdes, tieši skatot šo jautājumu, gan skatoties no aizsardzības spēju stiprināšanas skatpunkta, ko tas dotu vai nedotu mūsu spēju stiprināšanai," atklāja Kols.

Tāpat Ārlietu komisijai jāvērtē jautājums no starptautisko tiesību principu viedokļa.

Tāpat Kols uzsvēra, ka vispirms jāsāk ar politiskajām konsultācijām ar Lietuvu un Igauniju.

Kols atzina, ka, neformāli runājot ar abu valstu ārlietu komisijām, esot noskaidrojis, ka šis lēmums saistībā par Otavas konvenciju tiekot gaidīts tieši no Latvijas, jo tur diskusijas esot jau bijušas, bet skaidrs lēmums pagaidām vēl neesot pieņemts.

Šonedēļ Rīgā notiks Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās, tajā tiks apspriests arī Otavas konvencijas jautājums.  

 Aizsardzības ministrs: būs nepieciešamas konsultācijas ar NATO sabiedrotajiem

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") Latvijas Radio atzina, ka jautājums ir parādījies dienaskārtībā, ko ietekmēja arī tas, ko mēs redzam Ukrainā, jo Krievija nepieturas pie tādām konvencijām, un skaidrs, ka mums ir šāds kaimiņš-agresorvalsts, ar kuru mums ir jārēķinās.

Aizsardzības ministrs: Par kājnieku mīnu aizlieguma konvenciju
00:00 / 02:54
Lejuplādēt

Tāpēc mums šajā situācijā ir jādomā par dažādiem scenārijiem, par visiem līdzekļiem, kā mēs varam savu valsti aizsargāt, pauda ministrs, norādot, ka aizsardzību nodrošina ne tikai mūs pašu spēki, bet arī NATO sabiedrotie, tāpēc arī konsultācijas ar tiem un informēšana būs ļoti nozīmīga.

Sprūds arī piebilda, ka NATO dalībvalstis no Eiropas Savienības ir pievienojušās konvencijai.

Izšķiroša nozīme būs arī Nacionālo bruņoto spēku viedoklim un izvērtējumam — vai kājnieku mīnu izmantošana ietilpst plašākā valsts aizsardzības plānā.

Ministrs skaidroja, ka lēmums izstāties no konvencijas dzīvē būtu īstenots tikai pēc 6 mēnešiem, un tad būtu jādomā, kur Latvija varētu iegādāties mīnas, jo konvencijas dalībvalstis tās nedrīkst pārdot, vai arī būtu jādomā par mīnu ražošanu pašiem.  

Sprūds arī uzsvēra, ka iespējamā izstāšanās no konvencijas nenozīmētu, ka gar Latvijas Austrumu robežu tiktu izvietotas kājnieku mīnas. Vispirms būtu jāinformē ANO Drošības padome, jāpamato šāds lēmums, un nākamais solis būtu domāt, kā tikt pie pašām mīnām,  un tās būtu drīzāk rezerves variants kara draudu scenārija gadījumā.

Tikmēr militārās jomas eksperts Mārtiņš Vērdiņš uzskata, ka kājnieku mīnas ir karavīru darba instruments, tāpēc šobrīd ir neloģiski un pat bīstami tās aizliegt izmantot. Viņš uzsvēra, ka šobrīd varētu domāt ja ne par izstāšanos, tad vismaz par daļēju atteikšanos no noteikumiem, lai mīnas drīkstētu ražot, pirkt un glabāt. 

"Paskatīsimies uz Ukrainu, kas arī savā laikā iestājās Otavas konvencijā, un kura šobrīd spiesta lietot pretkājnieku mīnas, neatskatoties uz konvenciju. Nu, kādas viņiem no tā ir sekas, no tā, ka viņi "de facto" neievēro konvenciju? Es domāju, ka nekādas, un visu nosaka kaujas efektivitāte, un tikai tas karā ir svarīgi," norādīja Vērdiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti