Prasību ECT 2019. gadā iesniedza desmit Latvijas krievvalodīgo minoritātes pārstāvji, kuri uzskatīja, ka 2018. gada Latvijas skolu reforma ar krievu mācību valodas īpatsvara samazināšanu ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kas garantē tiesības uz izglītību un aizliedz diskrimināciju. Tomēr saskaņā ar ECT spriedumu (.pdf) tiesa šādus pārkāpumus nekonstatēja.
Spriedumā tiesa norādīja, ka prasītāju apgalvojumi, ka pat iepriekšējā bilingvālā modeļa ietvaros skolēni saņēma pietiekamas latviešu valodas zināšanas, nav pamatoti ar ticamiem statistikas datiem.
"Ja krievvalodīgie skolēni patiešām tikpat labi pārvalda latviešu valodu, kā apgalvo prasītāji, tiesa nesaskata pamatojumu viņu argumentam, ka latviešu valodas kā mācību valodas pastiprināta lietošana viņus ir nopietni ietekmējusi. Tomēr, ja krievvalodīgie skolēni pietiekami labi nepārvalda latviešu valodu, kā norāda [Latvijas] valdība, tad valdības ieviestie pasākumi, lai aizsargātu un nostiprinātu latviešu valodas lietojumu un nodrošinātu vienotu izglītības sistēmu, patiešām var būt nepieciešami. (...) Tiesa uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar nepieciešamību aizsargāt un stiprināt valsts valodu, ir valsts konstitucionālās identitātes pamatā".
Tālāk ECT skaidro Vispārējās konvencijas par mazākumtautību tiesībām normas: tā nepārprotami neprasa, lai mazākumtautībām tiktu nodrošināta izglītība to valodā. Konvencija gan aicina valstis nodrošināt mācīšanu un mācīšanos mazākumtautību valodās, bet pieļauj vairākus veidus, kā to darīt: bilingvālā un multilingvālā izglītība, mazākumtautību valodu nodarbības valsts (budžeta) skolās, privātās skolas mazākumtautību valodās un pašu mazākumtautību organizētas "svētdienas klases". Starptautiskajā kontekstā tiesa uzsver, ka, lai gan tiesības uz izglītību "ir atkarīgas no konkrētā valstī pastāvošajiem apstākļiem", izglītības sistēmai "jābūt pieejamai, sasniedzamai, pieņemamai un pielāgojamai".
Tiesa kopumā secina, ka Latvija nav pārkāpusi šos principus un standartus, citstarp tāpēc, ka tā "saglabāja iespēju krievvalodīgajiem skolēniem apgūt savu valodu un saglabāt savu kultūru un identitāti".
Attiecīgi tiesa vienbalsīgi atzina, ka prasītāju tiesības nav pārkāptas.
Spriedums nav galīgs, un to var apstrīdēt trīs mēnešu laikā. Ja tas netiks izdarīts, spriedums stāsies spēkā.
Šis spriedums attiecas uz publiskajām skolām, par privātajām skolām būs atsevišķs tiesas lēmums.
KONTEKSTS:
Izglītības reforma, kas stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī, paredzēja divu veidu skolas – skolas ar latviešu mācību valodu un mazākumtautību skolas, kur 1.–6. klašu posmā mācību satura apguve valsts valodā būs ne mazāk kā 50% apjomā, 7.–9. klašu posmā – ne mazāk kā 80% apjomā, savukārt 10., 11. un 12. klašu skolēni no 2021./22. mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju pēc izvēles apgūt dzimtajā valodā mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
