ĪSUMĀ:
- Lai gan apdraudējumu dzīvībai tas nerada, Rēzeknes kustības pārvads pāri dzelzceļam ir sliktā stāvoklī.
- Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība sākusi pārvada atjaunošanas dokumentācijas izstrādi, tomēr naudas darbiem nav, un pašvaldībai ir lielas parādsaistības.
- Viadukta atjaunošana varētu izmaksāt vairāk nekā 4 miljonus eiro.
- Sliktākajā gadījumā kustību gājējiem pāri viaduktam varētu slēgt.
- Satiksmes ministrijā norāda, ka pārvads atrodas uz tranzīta ielas, tāpēc pašvaldība var pieteikties valsts atbalstam tranzīta ielu sakārtošanai.
Rēzeknes galvenās ielas – Atbrīvošanas alejas – kustības pārvads pāri dzelzceļam, biežāk saukts par viaduktu, savieno pilsētas Centra un Ziemeļu rajonu. Jau pāris gadus iedzīvotājus satrauc tilta sliktais tehniskais stāvoklis, jo, uzcelts pirms vairāk nekā 40 gadiem, nopietnus konstrukciju atjaunošanas darbus tas nav piedzīvojis:
"Diezgan baisi, kad vairākas mašīnas nobrauc, jūti, kāds sniedziņš nobirst, kāda smiltiņa."
"Bija tāds laiks, kad bija bīstami staigāt, tagad drusciņ palabots stāvoklis."
Bīstamību rada drūpošie viadukta trotuāri, tāpēc zem tiem uzstādīti dzelteni tīkli.
Rēzeknes pašvaldības satiksmes organizācijas speciālists Dainis Gudriniks norādīja, ka tīkli paredzēti drošībai: "Veidojas betona izdrupumi sāls un vēja ietekmē. Lai neuzkrīt nekam uz galvas, netiek nekas traumēts – ne automašīnas, ne iedzīvotāji –, tiek nodrošināta tīklu uzlikšana."
Gudriniks atzina, ka, lai gan pārvads dzīvībai nav bīstams, tā stāvoklis nav apmierinošs: "Tehniski viņš vēl kopā turas, bet remonts ir steidzami nepieciešams."
Pārvada atjaunošanai pašvaldība ir sākusi dokumentācijas izstrādi. Gudriniks atklāja, ka plānota visa seguma demontāža, trotuāru, margu, apgaismojuma demontāža: "Principā paliks balsti un sijas, kas arī tiks celtas augšā ar lielajiem domkratiem, strūklotas, atjaunoti betona bojātie elementi. Betonēšana, asfalta segums, apgaismojums tiks atjaunots."
Pirmajā viadukta atjaunošanas posmā plānots demontēt gājēju trotuārus, bet vispirms zem pārvada jāizbūvē jauna gājēju pāreja. Esošā sliežu šķērsošanas vieta nav droša, norādīja pašvaldības Attīstības un investīciju nodaļas vadītājs Imants Mekša: "Tā nav pietiekami vienmērīgi apgaismota, tā nav uzkopjama rudens, ziemas periodā, kad laika apstākļi ir slapji, mitri un slideni."
Pašlaik norit jaunas gājēju pārejas projektēšanas darbi. Pašvaldība plāno savienot Dzelzceļnieku un Stacijas ielas trotuārus, izveidot gājēju pāreju zem kustības pārvada jaunā vietā un ierīkot jaunu gājēju pāreju pa dzelzceļa sliedēm. Līdzfinansējumu tam uzņēmies VAS "Latvijas dzelzceļš". Mekša skaidroja, ka tiks izveidota apgaismota gājēju pāreja un izbūvēti trotuāri, pa kuriem pārvietoties varēs kā ar divriteni, tā ar ratiņkrēslu.
Pašvaldība sadarbībā ar "Latvijas dzelzceļu" cer gājēju pāreju drošai sliežu šķērsošanai izbūvēt šogad. Savukārt paša viadukta atjaunošanas darbi labākajā gadījumā varētu sākties tikai nākampavasar. Finansējuma pašvaldībai tam gan neesot.
Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kas ievēlēts no partijas "Saskaņa" un šobrīd pārstāv partiju "Kopā Latvijai", lēš – viadukta atjaunošana varētu izmaksāt vairāk nekā 4 miljonus eiro: "Naudas nav un diez vai būs, zinot situāciju valsts budžetā un zinot labi situāciju pilsētas budžetā. Ja netiks izveidota speciāla programma pārvadiem, tiltiem vai inženierkomunikācijām, valsts diez vai dotācijas no sava budžeta piešķirs, jo situācija tiešām sarežģīta. Sliktākais scenārijs var būt, ka mēs slēdzam tiltu – braucamo daļu ne, bet vismaz gājēju daļu."
Tāpat pašvaldībai, ņemot vērā jau tā lielās parādsaistības, šobrīd nav iespēju ņemt kredītu. "Mēs jau pietuvojāmies 20 procentiem, kad kreditēšana nav atļauta," atzina domes priekšsēdētājs.
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns gan norādīja, ka pārvads atrodas uz tranzīta ielas, tāpēc pašvaldība var pieteikties valsts atbalstam tranzīta ielu sakārtošanai: "Šobrīd tas ir 50 procenti, un jāpiesakās ir ar savu projektu līdz 1. augustam."
Savukārt, lai piesaistītu ES līdzekļus, pašvaldībai pašai jāmeklē iespējas, jo programmas esot. "Tāds mērķis – salabot infrastruktūru – tāds vairs nebūs. Eiropa asfaltam vai betonam naudu nedos. Dod kāda mērķa sasniegšanai, piemēram, teritorijas sakārtošanai," norādīja Vectirāns.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība tranzīta ielu sakārtošanai Satiksmes ministrijas minētās valsts finansējuma piesaistes iespējas līdz šim nav apsvērusi.
