Kopumā iesniegti septiņi priekšlikumi skolu tīkla pilnveidošanai.
"Apvienotais saraksts" rosina izveidot četras blīvuma grupas (skolēns uz 1 kvadrātkilometru), nosakot atsevišķu grupu Latvijas ārējās robežas novadiem, kur ir mazāks iedzīvotāju skaits, it sevišķi Latgales reģionā.
Tāpat partija rosina noteikt, ka pamatizglītības posmā vidējais skolēnu skaits klasē ir ne mazāks kā 10 (var būt izņēmumi Latvijas ārējās robežas novadiem).
Skolēnu skaits vidējā izglītības posmā katrā klasē ir atšķirīgs:
- valstspilsētās — 20 un vairāk);
- administratīvajos centros — 17 un vairāk;
- ārpus administratīvajiem centriem — 12 un vairāk;
- Latvijas pierobežā — 10 un vairāk.
Tāpat partija rosina noteikt, ka pašvaldība lēmumus par skolu tīklu pieņem par pamatizglītības posmu jeb no 1. līdz 9. klasei, bet ministrija – par vidējās izglītības posmu jeb no 10. līdz 12. klasei.
"Apvienotais saraksts" uzskata – ja pamatizglītības posmā skolēnu kvantitatīvais rādītājs skolā ir zemāks, nekā noteikts normatīvos dokumentos, tad, saglabājot pamatizglītības posmu, pašvaldība no saviem finanšu līdzekļiem līdzfinansē sabalansētu darba slodzi, apmaksājot pedagogiem papildus obligātos pienākumus.
Attiecībā uz izglītības kvalitātes nodrošināšanu partija rosina paredzēt, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) novēro izglītības kvalitāti gan 7.–9. klašu, gan 10.–12. klašu posmā. Ja centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti izglītības iestādēm, kam ir zemāks kvantitatīvais rādītājs par valstī noteikto, ir zemāki par vidējiem valstī, tad pirmajā gadā ierosina izvērtēt situāciju ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu iestādē.
Savukārt, ja valsts pieņem lēmumu par konkrētā izglītības posma slēgšanu, tiek nodrošināta valsts mērķdotācija skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai vai internāta uzturēšanas izdevumu segšanai, ja skolēns tajā uzturas.
Partija arī uzskata, ka, izveidojot efektīvu skolu tīklu, ir jānodrošina ministriju — IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Labklājības, Veselības, Satiksmes un Iekšlietu ministrijas — kopējs redzējums reģionālo pakalpojumu pieejamībai.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valdībai piedāvās apstiprināt ieceri, ka pašvaldības paliek skolu dibinātājas, bet 7.–12. klašu posmā valsts būs tā, kas lems par skolu kartējumu valsts mērogā. Pret šo ieceri ir iebildumi no Latvijas Pašvaldību savienības, pašvaldībām un izglītības iestādēm.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā noteikt jaunus klašu lieluma kritērijus, kas 1.–6. klasei būtu rekomendējoši un pašvaldības varētu uzturēt arī mazākas skolas, taču 7.–12. klašu posma skolām kritēriji būtu obligāti un par skolu atrašanās vietām lemtu valsts. Klašu lielums būtu atkarīgs no tā, kurā no trim grupām ir pašvaldība – pašvaldībās ar mazāku skolēnu blīvumu klases būtu mazākas, citur – lielākas.
IZM informatīvais ziņojums par konkrētiem priekšlikumiem skolu reformai jāizstrādā līdz augustam. Plānots, ka valdība to skatīs 15. augusta sēdē.
