"Situācija ir smaga, bet mēs meklēsim gan iekšējus, gan ārējus resursus, lai strādātu,"
tā pēc stāšanās SIA "Kuldīgas slimnīca" valdes priekšsēdētāja amatā sacīja Andris Aniņš.
Aniņš pienākumus sāka pildīt no šā gada 1. jūnija. Viņš uzņēmies reģionālas slimnīcas vadību laikā, kad situācija veselības nozarē kļūst arvien sarežģītāka.
Viņa līdzšinējā pieredze saistīta ar finansēm un vadību – vairākus gadus bijis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, darbojies finanšu direktora un valdes priekšsēdētāja amatā dažādās kapitālsabiedrībās. No 2020. gada viņš vadīja SIA "Kuldīgas siltumtīkli".
"Ja es skatos tikai no finanšu prizmas, nav cita vārda, kā šobrīd ir smaga situācija. To pateiks jebkurš mūsu darbinieks.
Varam atļauties tikai pašas primārās lietas, arī atalgojumu, – neko saistībā ar attīstību pat nevaram sākt plānot. Kopā ar galveno ārstu un nodaļām vērtēsim situāciju kopumā, mēģināsim rast izeju, lai finanšu rezultāts būtu pozitīvāks,"
stāstīja Aniņš.
Labā roka medicīnas jautājumos valdes priekšsēdētājam būs galvenais ārsts Edgars Siliņš, kurš no Rīgas pārcēlies uz Kuldīgu, kas ir viņa dzimtā pilsēta.
"Līdz šim strādāju Gaiļezera slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Kovida laiks, kas bija uzņemšanas nodaļā, bija pietiekami smags, tīri fiziski jutu, ka es kļūstu vecs, kaut gan pēc gadiem tā nav. Man palika arvien grūtākas nakts dežūras, tad nākamā diena ir nekāda, norakstīta, arī ar ģimeni vairs nevar kvalitatīvi pavadīt laiku. Sakrita vairāki faktori ne tikai man, bet arī ģimenei – skola un citas lietas. Man piedāvāja nākt strādāt Kuldīgas slimnīcā, sākotnēji uzņemšanas nodaļā, bet tad ļoti ātri viss mainījās, no oktobra esmu nonācis galvenā ārsta amatā," stāstīja Siliņš.
Arī viņš atzina, ka situācija medicīnā ir smaga, un nevarot teikt, ka tagad sāksies jauna ēra. Kaut arī paredzēts apmācīt vairāk medicīnas māsu Latvijā, problēmas ir daudz dziļākas – kā piesaistīt māsas profesijai vai kā nodrošināt, lai esošās nekļūst par kosmetologiem.
"Tomēr lielākā problēmas daļa ir personāls, tieši māsu ārkārtīgi trūkst pasaulē. Pēc OECD datiem mums ir vismazākais māsu skaits uz iedzīvotāju un gultu skaitu valstī. To māsu nav, mēs konkurējam, lai viņas kaut kur paņemtu," uzsvēra Siliņš.
Neesot noslēpums, ka māsas dodas pelņā uz ārvalstīm, kur var nopelnīt 3000–4000 eiro mēnesī, un, lai māsa tā pelnītu Latvijā, viņai būtu jāstrādā trīs darbos ar virsstundām, skaidroja Siliņš.
"Pētījumos ir pierādīts, ka tie cilvēki, kuri pārstrādājas, – nav runa par īslaicīgu periodu, bet, ja regulāri strādā virsstundas un dežūru ietvaros cilvēks ir tā pārslogots, ka ir biežāk uz slimības lapām, – viņi vienkārši pamet nozari, viņi aizies strādāt citur, atpakaļ nenāks," sacīja ārsts.
Pētot dažādus avotus, slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aniņš secinājis, ka Latvijā trūkst 5000–8000 māsu, – skaitļi esot biedējoši.
Slimnīcai ir izdzīvošanas režīms un izaicinājumu būs daudz, tie ir saistīti gan ar valsts finansējumu, gan iekšējo jautājumu risināšanu, ko var uzlabot, uzsvēra jaunais vadītājs.
"Skatīsimies, kas saistīts ar valsts finansējumu, kvotām; man nav bijusi pieredze, bet, ņemot vērā manu pieredzi finansēs, tas neprasīs ilgu laiku, lai to izprastu un meklētu risinājumus," piebilda Aniņš.
Savukārt galvenais ārsts skaidroja, kurās jomās resursi jau izsmelti gada pirmajā pusē:
"Valsts endoskopijas mums beidzās jau martā vai aprīlī, kad tika izstrādāta visa gada kvota.
Tikko paziņojām, ka beidzās kvota arī urologa ambulatorai pieņemšanai. Cik iedalīts, tas viss ir izstrādāts. Tas nav tā, ka jūnijā būs jaunas vietas, mums uz visu gadu ir beidzies. Esam rakstījuši Nacionālajam veselības dienestam vēstules ar aicinājumu mums piešķirt papildu finansējumu, bet arī viņi savā ierobežotājā finansējumā mums nevar piešķirt naudu," situāciju skaidroja Siliņš.
Pēc pandēmijas problēmas šobrīd ir uzvēlušās kā sniega bumbas, sprieda valdes priekšsēdētājs, jo tagad valstī trūkst finansējuma pacientiem ar smagām un hroniskām saslimšanām, kuru ārstēšanu ļoti negatīvi ietekmēja pandēmijas apstākļi.
KONTEKSTS:
Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu.
Valdošā koalīcija solījusi piešķirt papildu naudas energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm.
