Premjere pastāstīja, ka šobrīd norit ārlietu ministru un ārlietu dienestu darbs pie trīs Baltijas valstu pozīcijas saskaņošanas Krievijas prezidenta vēlēšanu kontekstā.
Siliņa sacīja, ka jebkurā gadījumā nosoda Putina režīma rīkotos autoritāros pasākumus, bet Lietuva, Latvija un Igaunija plāno tuvākajā laikā nākt klajā ar saskaņotu rīcību.
"Starp trīs Baltijas valstīm šobrīd notiek intensīvas konsultācijas," atklāja premjere.
Vienlaikus Siliņa norādīja, ka ir nosodāmi Krievijas centieni rīkot vēlēšanas okupētajās Ukrainas teritorijās: "Ukraina ir vienota teritorija, un nav pieļaujams, ka tur notiek citas valsts kaut kādi politiski procesi."
Zināms, ka Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis jau paziņojis, ka Kremlim nav tiesību mācīt Lietuvu par vēlēšanu norisi. Ar šādu paziņojumu ministrs nāca klajā pēc tam, kad agresorvalsts Ārlietu ministrija izsauca visu trīs Baltijas valstu pilnvarotos lietvežus, lai izteiktu protestu pret tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu "sabotāžu". Igaunija pagaidām Maskavas kritiku vēl nav komentējusi.
Maskava pieprasīja, lai Baltijas valstis īstenotu "visus nepieciešamos pasākumus", kas garantētu vēstniecību un vēlētāju drošību, lai izvairītos "no nopietnām šajās valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu demonstrācijām". "Ja sabotāža turpināsies, mēs apņēmīgi rīkosimies," draudēja Krievijas Ārlietu ministrija.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. marta līdz 17. martam.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ gaidāmais balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota.
Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs jau vairākus gadus ir ieslodzīts cietumā, bet prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
