Jaunākie dati liecina – pagājušajā gadā piedzimuši 14 000 bērnu, kas ir gandrīz par diviem tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn katrā mēnesī dzimušais bērnu skaits ir vēsturiski viszemākais.
Lai meklētu risinājumus, jāizstrādā dzimstības stratēģija – par to trešdien diskutēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti. Plašas diskusijas izraisījās par to, kurš būs atbildīgais dzimstības stratēģijas plāna izstrādē.
Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks uzskata, ka par pamatu stratēģijas izstrādei būtu jāņem Tautas ataudzes stratēģija.
Parādnieks uzsvēra, ka dzimstības ziņā izskatāmies vairāk nekā skumīgi un varam nonākt bedrē, kāda bija 2011. gadā. Turklāt nevienā brīdī neesot pieminēts Nacionālās attīstības plāns, kurā jau esot noteikti sasniedzamie mērķi.
Komisijas sēdē deputāti arī analizēja zemās dzimstības iemeslus. Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks aicināja uz demogrāfiju skatīties plašāk. Valstī ir augsti mirstības rādītāji, tāpat izveidojusies specifiska vecuma struktūra, demogrāfija cieši saistīta ar iedzīvotāju dzīves līmeni, pakalpojumu nodrošināšanu. Tāpat būtu jārunā arī par reemigrāciju, ārējo nāves cēloņu samazināšanu, reproduktīvo veselību un mājokļu pieejamību.
Pēdējo trīs gadu laikā summārais dzimstības koeficients samazinājies no 1,67 līdz 1,34 šogad, un to ietekmējuši papildu negatīvie faktori – karš Ukrainā un dzīves sadārdzināšanās.
Deputāti bija vienisprātis – ir jāmazina īstermiņa nedrošība un jānodrošina finanšu stabilitāte ģimenēm, lai tās neatliktu plānus radīt bērnus.
Komisijas deputāti lūdza Labklājības ministriju uzņemties atbildību un izstrādāt dzimstības stratēģiju.
Labklājības ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz pirmajam jūlijam jāsagatavo un Ministru kabinetā jāiesniedz plāns, kā uzlabot dzimstības rādītājus. Labklājības ministrija līdz 15. martam gaidīs priekšlikumus, bet līdz 1. Jūlijam tiks sagatavots gala ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību.
Šie jautājumi ir visu ministriju atbildības lokā, uzsvēra deputāti.
"Vienai ministrijai ļoti grūti virzīt visus starpnozaru jautājumus, un demogrāfija nenoliedzami ir starpnozaru jautājums, jo te ir gan mājokļu jautājumi, gan veselības jautājumi, gan pirmsskolas izglītības jautājumi," sacīja komisijas deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie").
Plānā, kas jāsagatavo līdz jūlijam, iesaistītas būs visas 14 ministrijas un Labklājības ministrija būs koordinējošā. Patlaban tā pārskatījusi visus pabalstus, un pirmais, ko varētu palielināt, būs bērna kopšanas pabalsts. Tas mainīsies no 171 eiro uz 370 eiro.
Bērna kopšanas pabalstu skata kopā ar maternitātes pabalstu, un pēc mēneša ministrija prezentēs trīs iespējamos pabalsta variantus.
"Ja mēs likām uz šo 2024. gadu, ka tā ir veselība, drošība un izglītība, tad mēs šogad ļoti lielu fokusu veltām demogrāfijas tēmai," pauda Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks (Zaļo un zemnieku savienība).
Tikmēr Daudzbērnu ģimeņu apvienībā uzsvēra, ka valdībai ir jāstrādā, lai negatīvos faktorus mazinātu — dotu drošības sajūtu gan finansiālā, gan militārā ziņā.
"Lai nebūtu tā, ka šogad lielai daļai pašvaldību ir jāņem nost līdzfinansējums bērnu ēdināšanai, kas ir milzīgs atspaids ģimenēm," sacīja Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.
Dzimstība samazinās ne tikai Latvijā, bet šāda tendence ir daudzviet Eiropā.
