Gredzenu-Šulcu ģimene saimnieko Burtnieku pagasta "Gredzenos". Tur ir arī neliela saimniecība ar kazām, kas ir finansiāls atspaids, jo Dace ir sava jaunākā bērna Didža asistente ar algu 296 eiro mēnesī. Didzim ir reta slimība – nepilnīgā osteoģenēze jeb kaulu trauslums. Dace saka paldies par valsts piešķirto ratiņkrēslu dēlam, tomēr tas viņa vajadzībām īsti neder. Tāpēc ģimene gājusi citu tehniskā palīglīdzekļa iegādes ceļu, ko atļauj Ministru kabineta noteikumi – to saņemt ar līdzmaksājumu.
"Katram palīglīdzeklim ir sava summa, ko valsts garantē. Manuprāt, ir absurds, ka pa priekšu man ir jāsamaksā visa summa. Ja kāds domā, ka tie ir pāris simti [eiro], tas tā nav, mūsu gadījumā tas grozās ap 10 000. Man to uzreiz nav. Es nezinu, kurš no jums varētu pabakstīt kabatā: ā, nu re kur ir, atmaksājot pēc tam. Doma no sākuma ņemt kaut kādu kredītu, bet kāpēc man jāņem kredīts un jābaro kredītiestādes," pauda Dace.
Bērnu slimnīcas fonds norādīja, ka
labdarības organizācijās vecāki visbiežāk vēršas tad, kad tehniskā palīglīdzekļa iegādei nepieciešams līdzfinansējums.
Pēdējos trīs gados fonds sniedzis atbalstu 141 bērnam, visbiežāk tās ir ortozes vai ortopēdiskie apavi, jo, bērnam augot, tie katru gadu nepieciešami jauni.
Lai situāciju uzlabotu, šobrīd fonds īsteno projektu "Es un Tu, Mēs", kurā aptaujāti vecāki, noskaidrojot – ar pakalpojumu apmierināta puse.
"Šobrīd būtiskākā problēma, kas ir iezīmējusies, ir saistībā ar akūtiem gadījumiem. Tie ir bērni, kuriem pēc ārstniecības slimnīcā uzreiz vajadzētu šo tehnisko palīglīdzekli, lai viņi varētu veiksmīgi iziet rehabilitāciju. Otra problēma ir tā, ka vecāki bieži vien ir kā kurjeri, kuri staigā ar šo dokumentāciju, cīnās ar birokrātiju," pastāstīja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
"Būtu nepieciešama digitalizācija, lai padarītu šo procesu vienkāršāku, saprotamāku un ātrāku," norādīja "Vaivaru" Tehnisko palīglīdzekļu centra vadītāja Jūlija Vasiļevska.
Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums jau ilgāku laiku tiek nodrošināts nepietiekamā apjomā. Piemēram, 2019. gadā tika apmierināti tikai vidēji 68% no pieprasījuma.
"Vaina ar finansējuma trūkumu ir hroniska. Jāsaka, ka pēc ilgiem gadiem 2023. gads ir pirmais, kad vispār mums tāds labs, vērā ņemams tā saucamās finanšu bāzes pieaugums ir pieejams. Līdz ar to
mēs ļoti ceram, ka uz gada beigām, uz nākamā gada sākumu tās rindas varētu kristies,"
pastāstīja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
16. novembrī Bērnu slimnīcas fonds rīko starptautisku konferenci tiešsaistē "Tehniskie palīglīdzekļi bērniem – izaicinājumi un iespējas". Fonds ir izveidojis arī tehnisko palīglīdzekļu sistēmas pilnveides un rekomendāciju plānu līdz 2027. gadam, kurā norādīti gan darāmie darbi, gan atbildīgās institūcijas, kurām jāveic uzlabojumi. Lai arī Didža vecākiem būtu risinājums, kā dēlam nepieciešamo pārvietošanās līdzekli iegādāties bez uztraukumiem.
