ĪSUMĀ:
- Satiksmei atvērts kopš 2021. gada būvētais Ķekavas apvedceļš.
- Tas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā.
- Apvedceļa garums ir 18 kilometru, 11 no tiem – četrjoslu ceļš.
- Vasarā pa apvedceļu varēs braukt ar 120 km/h lielu ātrumu, bet ziemā – 90 km/h.
- LVC paredz, ka apvedceļš mazinās sastrēgumus un uzlabos satiksmes drošību.
- Apvedceļa izbūves līguma kopsumma ir 250 132 500 eiro, kuri valstij būs jāatmaksā 20 gadu laikā.
Jaunais Ķekavas apvedceļš ir daļa no Bauskas šosejas (A7) posmā no 7,78. līdz 25,0. kilometram. Tas ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību.
Vēl pirms diviem gadiem šeit pie Lapeniekiem esot bijis purvs un mežs, taču jau tagad ir atklāts pirmais ātrgaitas ceļš Latvijā.
Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām.
Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, prognozē LVC. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām.
Ko nozīmē ceļazīme "Ātrgaitas autoceļš"
Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi "Ātrgaitas ceļš".
Zīme nosaka, ka pa šo ceļu atļauts braukt ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem, bet ne traktortehniku, savukārt velosipēdistiem un gājējiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem. Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī braukt atpakaļgaitā.
Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, bet ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.
Infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem
Posmos, kur Ķekavas apvedceļš iet cauri pilsētvidei, gar paralēlajiem ceļiem izbūvēta gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Pie Katlakalna ir izbūvēts gājēju un velosipēdistu tilts, kas šķērso jauno apvedceļu.
Lai nokļūtu no Rīgas uz Ķekavu, velosipēdisti un gājēji var izmantot maršrutu pa Rīgas ielām, tālāk pa velosipēdistu un gājēju infrastruktūru Valdlaučos un pa jaunizbūvēto mikromobilitātes infrastruktūru.
Vietējie iedzīvotāji Ķekavā Latvijas Radio atklāja, ka viņus projekts apmierina. Cilvēki paredz, ka ielas vairs nenoslogos kravas automašīnas, būs mazāk sastrēgumu.
Tikmēr kāds kravas automašīnas vadītājs Latvijas Radio pauda, ka sastrēgumus Ķekavas apvedceļš nemazinās – tas vien veidošoties citā vietā, tālāk uz Rīgas pusi.
Satiksmes drošība un labiekārtojumi
Ķekavas apvedceļa trasē uzstādīti vairāk nekā 900 apgaismes ķermeņi, 40 kilometri metāla un 4 kilometri betona drošības barjeru. 7,5 kilometru garumā ir uzstādīti prettrokšņu risinājumi, ierīkoti arī 27 kilometri dzīvnieku žoga.
Ķekavas apvedceļa trasi būs iespējams uzraudzīt diennakts režīmā, pateicoties vairāk nekā 20 videonovērošanas kamerām, divām meteostacijām, sensoriem, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēmai.
Apvedceļa būvdarbos ir izmantoti inovatīvi materiāli un tehnoloģijas, norādīja LVC. Apzaļumošanai ir iestādītas 144 dažādu šķirņu priedes, 195 bērzi, 140 pīlādži, 50 liepas, 21 ozols un vairāk nekā 1000 dažādu šķirņu krūmu.
Atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") norādīja, ka būvniecībā "izmantotas arī ļoti daudz videi draudzīgas jaunas tehnoloģijas, gan stiklšķiedras caurtekās, apgaismošanas stabos, kokšķiedra skaņu absorbēšanai trokšņu sienās".
"Visi šie videi draudzīgie elementi faktiski uzliek jaunus standartus Latvijas ceļubūvē," sacīja ministrs.
Sastrēgumu stundās izmantojot apvedceļu, būs iespēja ietaupīt līdz pat 25 minūtēm, stāstīja ministrs.
"Skaidrs, ka ir jāvērtē iespējas līdzīgi šāda veida infrastruktūras turpināt arī Bauskas un Iecavas virzienā. Skatīties kopumā arī to, kādā mērā mēs varam šo šajā gadījumā ļoti sekmīgi realizēto finansiālo modeli izmantot," sacīja Briškens.
Investīciju fornda "TIIC" vadītājs Manuels Ravara Karijs savukārt slavēja "publisko sektoru, jo, ja viņi nav pietiekami elastīgi, ir neiespējami paveikt kādus darbus. Man ir liela pieredze šāda tipa projektos visā Eiropā, un varu teikt, ka šis ir ļoti unikāls projekts un es esmu priecīgs, ka viss izdevās".
Apvedceļa izmaksas
Ķekavas apvedceļa izbūve ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas īstenots pēc "projektēt–būvēt–finansēt–uzturēt" modeļa (Design, Build, Finance and Maintain Model (DBFM)). Tas nozīmē, ka privātais partneris pats uzprojektē, uzbūvē, finansē un pēc tam arī uztur būvi 20 gadu periodā.
Projekta priekšizpēte tika sākta jau 2006. gadā, 2009. gadā Latvijā tika pieņemts Publiskās un privātās partnerības likums, savukārt 2014. gadā sākta zemju atsavināšana apvedceļa būvniecībai. Būvniecība tika sākta 2021. gadā.
Ķekavas apvedceļa vienas joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves, ir aptuveni 1,23 miljoni eiro (bez PVN).
Sākotnēji līguma kopsumma bija plānota 265 729 046,65 eiro (bez PVN), bet līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei ("Euribor") un procentu mijmaiņas darījumu likmei.
Tā rezultātā līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250 132 500 eiro (bez PVN).
Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā.
Katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN). Līdz ar to visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.
Projekta izmaksās iekļaujama arī zemju atsavināšana. Uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā iegādātas 218 zemes vienības 132 hektāru platībā. Kopējās faktiskās zemju atsavināšanas izmaksas – 4,6 miljoni eiro.
Projektēšanas un būvniecības laikā valsts nemaksāja neko, jo visus ieguldījumus veica privātais partneris.
Ķekavas apvedceļa tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īstenoja privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošināja SIA "Firma L4".
"Latvijas valsts ceļi" vadītājs Mārtiņš Lazdovskis savukārt pauda, ka "šis sadarbības modelis paredz to, ka privātais partneris pats uzprojektē, uzbūvē, nofinansē, tāpēc arī projektā piedalās Eiropas Investīciju banka un Ziemeļu investīciju banka. [Privātais partneris] būvi arī uztur 20 gadu periodā, respektīvi, privātais partneris ziemā tīrīs, rūpēsies par apgaismojumu."
Tādu projektu valsts plāno īstenot arī, būvējot Bauskas apvedceļu, kas varētu būt gatavs 2028. gadā.
Ķekavas puses iedzīvotāji priecājas, kravas auto šoferi vērtē divējādi
"Pagaidām cerīgi izskatās. Skaists, labs ceļš. Ātri var braukt. Ķekavai [problēmas] noteikti atrisinās. Tāpēc, ka no šķērsceļiem netiek ārā, ne pa apvedceļu, ne no Ķekavas, ne kur. Cerams, ka tā plūsma aizies garām Ķekavai," Latvijas Radio atzina Iedzīvotājs no Ķekavas rajona.
"Labums, protams, būs. Kravas mašīnas nebrauks caur Ķekavai. Noteikti būs vieglāk izbraukt caur Ķekavai ar vieglo mašīnu. Es domāju, ka tā satiksme būs ātrāka un no rītiem, cerams, nebūs tādi sastrēgumi," sacīja Ķekavnieks Krišjānis.
"Ideāli. Tāpēc, ka cauri Ķekavai nebrauks lielās fūres. Tas ir ļoti liels ieguvums," priecājās Ruta no Ķekavas apkārtnes.
"Tagad, kad ir divas joslas, ir daudz labāk. [Sastrēgums] kaut kur pārnesīsies, būs kaut kur Ziepniekkalnā," pieļāva Raivis no Baložiem.
Turpretim uzrunātais kravas mašīnas vadītājs projektu vērtē divējādi.
"Vienā vietā satiksmi mēs atslogojam, citā – bremzējam. Tagad pie Centrāltirgus viens aiz otra ir uzstādīti divi luksofori. Viena kravas mašīna apstājas un viss… Mēs problēmu vienkārši pārvietojam. Es uzskatu, ka apkārt pilsētai ir jābūt aplim. Vecmīlgrāvi apbraukt var, bet lai apbrauktu no otras puses, trūkst ziemeļu pārvada," norādīja kravas auto šoferis.
Savukārt tālbraucējs Igors no Krustkalniem atzīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem jaunais apvedceļš dzīvi būtiski uzlabos, taču visas problēmas, viņaprāt, tas neatrisina.
"Ja šis ceļš stieptos līdz Lietuvas robežai, tad tas dotu rezultātu, bet tā kā pa šo ceļu tu atduries pret diviem luksoforiem Iecavā – tur un arī Bauskā sāksies visa "jautrība"," rezumēja Igors.
Jaunais ceļš Ķekavas novadā visas satiksmes problēmas tomēr neatrisinās, atzina arī novada domes vadītājs Juris Žilko no partijas "Izaugsme".
"Plakanciema puse, Mežnieki, kur nav pārvada, kas ikdienā prasa kādu lieku kilometru, lai dotos uz novada centru. Taču ir citas apkaimes un ciemi, piemēram, Krogsilā ir viadukts, un ir būtiski uzlabojusies satiksme un ātrums ar kādu var nokļūt galvaspilsētā," sacīja Žilko.
