DRS nākas uzņemt pacientus, kuri būtu jāārstē blakus slimnīcās
DRS galvenā ārsta pienākumu izpildītājs Romanovs atzina, ka DRS ir nepieciešams gan finansiālais atbalsts, gan arī padoms attiecībā uz iestādes darba optimizāciju: "Šis process, kas skar darba vidi, infrastruktūru, pacientu plūsmu un citus jautājumus, slimnīcai būs jāveic pašai, un es kā tās galvenā ārsta pienākumu izpildītājs gribētu saņemt gan atbalstu, gan arī padomu, kā to pareizāk realizēt."
Runājot par medicīnas jomu valstī kopumā, Romanovs atzina, ka nozarē ir sistēmiskas problēmas: "Pieļauju, ka tas, ko teikšu, var būt nepopulāri.
DRS blakus esošās mazās slimnīcas šobrīd diemžēl nesniedz to palīdzību, kas tām ierakstīta hospitalizācijas plānā.
Rezultātā DRS nākas uzņemt pacientu plūsmu, kura būtu jāakumulē blakus esošajiem stacionāriem. Pacientu plūsmai pieaugot, mums ir nepieciešams papildu kvalificēts personāls, kas varētu sniegt palīdzību. Te būtu jāievieš zināma kārtība, vai nu mūsu kolēģi no zemāka līmeņa stacionāriem dara savu darbu, vai arī nedara, un tad mēs saņemam kaut kādu papildu atbalstu par to, ka uzņemamies viņu darbu."
Runājot par iemesliem, kādēļ izveidojusies šāda situācija, DRS galvenā ārsta pienākumu izpildītājs pieļāva, ka tie droši vien ir dažādi faktori.
"Vest pacientus uz augstāka līmeņa stacionāru nereti izvēlas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes. Šo procesu ietekmē arī personāla trūkums zemāka līmeņa stacionāros. Nav reti arī gadījumi, kad NMPD brigādei, iebraucot zemāka līmeņa stacionārā, dežūrārsts uz nosūtījuma talona uzliek vīzu ar norādi pārvest pacientu uz augstāka līmeņa stacionāru bez jebkāda medicīniska pamatojuma, un pacients tiek vests pie mums," pauda Romanovs.
Uz jauno ministru raugās ar lielām cerībām
DRS vadītājs Grigorijs Semjonovs atzina, ka, pirms runāt par kaut kādām stratēģiskām lietām, gribētos vienkārši stabilizēt situāciju ārstniecības iestādē un noteikt prioritātes.
"Līdzekļu ierobežotības dēļ attiecībā uz prioritātēm ir jābūt stingrai nostājai. Visus finansējuma saņēmējus pilnībā apmierināt nav iespējams, tāpēc vajag saprast, kas ir svarīgākais mūsu iedzīvotājiem, un jāsāk stabilizēt veselības aprūpes nozare soli pa solim, no degošākā – neatliekamās medicīniskās palīdzības, kas ietekmē nozares darbu un cilvēku dzīvības šeit un tagad, līdz profilaksei, kas arī ir svarīga, jo rada ietekmi ilgtermiņā," uzsvēra Semjonovs.
Pēc slimnīcas vadītāja domām, nav jēgas runāt par attīstību un jaunu pakalpojumu ieviešanu, ja nozarei nepietiek līdzekļu pat pamatvajadzību apmierināšanai esošajā apjomā: "Ir jāmaina pamata finansēšanas pieeja, jo jaunais gads nav aiz kalniem, bet visas dotācijas, kas tiek un tiks piešķirtas šogad, ir vienreizējas un pazudīs kopā ar jauno budžetu. Pretējā gadījumā jau no 1. janvāra mēs būsim tādā pašā bedrē, kādā bijām šī gada sākumā."
Uz jauno veselības ministru DRS vadītājs raugās ar lielām cerībām, sagaida no viņa stingru nostāju un spēju aizstāvēt nozari, pamatojot tās vajadzības un nosakot prioritātes.
Semjonovs pauda gandarījumu, ka ministrs izprotot to, ka jebkura reforma sākotnēji prasa līdzekļu ieguldīšanu, lai pēc tam, stabili funkcionējot, rezultātā dotu līdzekļu ekonomiju, un ir spēris pirmos soļus, paziņojot, ka nākamajam gadam nozarei papildus būs pieejami 250 miljoni eiro, kurus piešķirot, pretī tiks gaidīta darbības optimizācija:
"Šāda pieeja ir adekvāta. Tas nav tas pats, kas pieprasīt ekonomiju apstākļos, kad jau tāpat trūkst līdzekļu pilnvērtīgai funkcionēšanai, tādējādi pakļaujot nozari izdzīvošanas riskam."
Līdzekļi slimību profilaksei ļautu būtiski ekonomēt
DRS infektoloģe daktere Iveta Jukšinska atzina, ka no kolēģiem un pacientiem par pašreizējo veselības ministru kā ārstu ir dzirdējusi tikai labas atsauksmes, ka viņš ir profesionāls un atsaucīgs. Pozitīvs moments ir arī tas, ka veselības ministrs pārzina veselības jomu, sākot no poliklīnikas līdz stacionāram. Viņš ir pievērsis lielu uzmanību ne tikai slimību ārstēšanai un diagnostikai, bet arī veselības veicināšanai un slimību profilaksei.
Tā kā veselības joma pēdējā laikā nav saņēmusi nepieciešamo finansējumu, Jukšinska uzskata, ka ministram priekšā ir daudz dažādu izaicinājumu:
"Lielāks finansējums ir nepieciešams gan onkoloģiskajiem pacientiem, gan arī ambulatorajiem pacientiem, lai ārstēšana noritētu ātrāk.
Pēc būtības viena no lielākajām Latvijas veselības aprūpes problēmām, atskaitot stacionārus, ir tā, ka nav veselības pratības un profilakses.
Viss ir tendēts uz slimību ārstēšanu, nevis uz to profilaksi. Tādēļ būtu labi, ja lielāka uzmanība
tiktu veltīta iedzīvotāju izglītošanai, vairāk naudas paredzot dažādiem profilaktiskiem pasākumiem, kas perspektīvā ļautu samazināt izdevumus ārstēšanai."
Naudas nepietiek arī diagnostikai. Piemēram, rindā uz ultrasonogrāfiju ir jāgaida līdz pat pusgadam, tikpat ilgi ir jāgaida arī uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu, nedaudz mazāk – uz datortomogrāfiju. Problēmas ir arī ar tikšanu pie ģimenes ārstiem. Savukārt NMPD pacientam bieži vien atsaka, jo viņš nav pietiekami slims. Gaidīšanas rezultātā slimība tiek ielaista un tās ārstēšana kļūst daudz dārgāka, norādīja daktere.
Daugavpilī ar veselības ministru jaunnedēļ tiksies gan DRS, gan pašvaldības vadība.
