Parasti vienveidīgā asins ziedošana otrdien bija emocijām pārbagāta – daudz smaidu, smieklu, fotogrāfiju. Hokejistu vizītes mērķis bija atgādināt, ka mēs esam viena asinsrite gan hokeja laukumā, gan tad, kad jāpalīdz.
Divi hokejisti rāmo donoru zāles mieru spēja pārvērst diezgan lielā un priecīgā jezgā. Asins nodošana parasti ir īsāka nekā viens periods hokeja spēlē. Taču ne šodien, kad jābildējas un jāaprunājas.
Asins donori norādīja:
"Nemaz negaidīju!"
"Čaļi, 97. gadā, man bija 16! Un mēs visi ticējām, ka Latvija var!"
"Jūs esat malači, ka nākat darīt tādu brīnišķīgu darbiņu!"
VADC darbinieces Ilzes Ermičas dēls ar hokejistu Robertu Bukartu bijuši komandas biedri. Viņa stāstīja: "Viņi kopā spēlēja līdz 17 gadiem, manējais Raimonds ir vārtsargs. Esam ledus hallē sestdienās riktīgi saluši."
Katrs, kurš ziedo asinis, tā palīdz pat trim cilvēkiem.
VADC direktore Egita Pole norādīja: "Slimībām, saslimšanām nav sezonalitātes, un arī vasarā mums donori ir nepieciešami. Aicinām neaizmirst mūs vasarā! Mums šeit ir vēss, nāciet! Komandā ir spēks!"
Arī šomēnes hokejisti turpina apciemot līdzjutējus.
Hokejists Roberts Bukarts sacīja: "Mēģinām pateikt savu paldies cilvēkiem, kas iegulda lielu darbu Latvijas valsts labā. Mēs esam paveikuši kaut ko tādu, ko vēl neesam apjautuši. Visi jūtas daļa no tā, varam to mazumiņu atnest. To medaļu un kausiņu... un liels prieks, ka cilvēki vēl priecīgi mūs redzēt!"
