VP priekšnieks Armands Ruks norādīja, ka nekārtības nedēļas nogalē netiks pieļautas. Viņš solīja ar bardzību vērsties pret visiem, kuri slavinās un attaisnos Krievijas karu Ukrainā. Tajā iekļaujas arī aizliegtas simbolikas izmantošana.
"Šie Krievijas pilsoņi, kas dosies vēlēt, – mēs rezumējam, ka liela daļa ir Putina atbalstītāji," vērtēja Ruks. "Mēs neticam demokrātiskām Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanām, līdz ar to arī saskatām tādā veidā riskus to cilvēku darbību kontekstā, kas dosies vēlēt par esošo režīmu."
Policijas priekšnieks uzsvēra, ka ir pamats šos cilvēkus pārbaudīt, lai pārliecinātos, vai viņu uzturēšanās Latvijā ir likumīga:
"Mēs plānojam pārbaudīt katru, kas dosies, pirms viņš tiek vēstniecības teritorijā. Attiecīgi tiks veidoti "koridori", tāpēc ir piesaistīta Valsts robežsardze ar attiecīgajiem speciālistiem, sistēmām, datubāzēm, visu pārējo, lai mēs varētu pārbaudīt.
Ja tiks konstatēti pārkāpumi, tiks uzreiz iestartētas izraidīšanas procedūras."
Šāda kārtība paredzēta visos trīs tā dēvēto "vēlēšanu" punktos, kas atrodas Rīgā.
Reaģējot uz ziņām, ka Krievija varētu izvietot "vēlēšanu autobusus" netālu no Baltijas valstu robežām, pastiprināti pārbaudītas tiks arī personas, kas šķērso robežu ar Krieviju. Nedēļas nogale būs izaicinoša arī tāpēc, ka šo "vēlēšanu" datumi sakrīt ar citu Latvijas vēsturei svarīgu notikumu piemiņu. Provokāciju riskus raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra arī robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts: "Tādi riski ir, jo zinām, ka sakrīt datumi – gan Leģionāru piemiņas diena, gan Nacionālās pretošanās diena – 17. marts. (..) Baltkrievijas propagandā tiek tiražēts šis 16. marts, Leģionāru piemiņas diena, attiecīgi mūs asociē ar nacistu pēcnācējiem. Attiecīgi tas varētu būt pakārtots notikumiem Latvijā un nu izmantots Baltkrievijas, Krievijas ģeopolitiskajiem mērķiem."
Šīs nedēļas sākumā, 11. martā, Baltijas valstu policijas un robežsardzes pārstāvji pārrunāja drošības riskus tuvākajā nedēļas nogalē. Drošības dienestu pārstāvji ir vienisprātis par gaidāmajiem izaicinājumiem un strādās ļoti līdzīgi.
Pēc Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes datiem gada sākumā Latvijā atradās apmēram 42 000 balsstiesīgu Krievijas pilsoņu.
Vienlaikus ar "vēlēšanām" 17. martā iepretim Krievijas vēstniecības ēkai Rīgā pieteikta un Rīgas domē saskaņota protesta akcija ar mērķi nosodīt Krievijas prezidenta tā dēvēto vēlēšanu rīkošanu Latvijas teritorijā. Akcijas sākums paredzēts plkst. 10.00.
Tikmēr Saeimas Ārlietu komisija pieņēmusi paziņojumu, kurā kategoriski nosoda tā saucamo vēlēšanu organizēšanu okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī apšauba vēlēšanu demokrātisko leģitimitāti pašā Krievijā. Saeimā sagatavots paziņojums starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija neatzīst Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās rīkoto vēlēšanu leģitimitāti. Arī pašā Krievijā vēlēšanām trūkst demokrātiskās leģitimitātes, jo opozīcija un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi tiek apspiesti, nav politiskās konkurences, kā arī starptautisko novērotāju klātbūtnes.
Par minēto paziņojumu Saeimas plenārsēdē lems ceturtdien, 14. martā.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. marta līdz 17. martam. Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Krievijas vēstniecība varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ gaidāmais balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota. Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pēc vairākiem gadiem cietumā miris, un saistībā ar to Latvijas un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.
Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām. Tikmēr Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija politiķi Borisu Nadeždinu, kurš bija atklāti iestājies pret Krievijas karu Ukrainā, atteicās reģistrēt vēlēšanām. Nadeždins apstrīdēja vēlēšanu komisijas lēmumu, taču viņa prasību noraidīja.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
