Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. marta līdz 17. martam. Šajā laikā Valsts robežsardzē prognozē intensīvu darbu.
Pujāts stāstīja: "Tiks pastiprināti pārbaudītas ieceļojošās personas Latvijā, īpašs akcents uz Krievijas pilsoņiem, kas šķērsos robežu. Ir plānots ļoti intensīvi strādāt kopā ar Valsts policiju, veikt imigrācijas kontroli, lai pārbaudītu personu tiesības uzturēties Latvijā – vai viņiem ir spēkā esoša vīza vai uzturēšanās atļauja. Zinām, ka ir stājušies spēkā ierobežojumi ar uzturēšanās atļaujas pagarināšanu, saskatām, ka šeit varētu būt virkne personu, kas ir zaudējušas tiesības uzturēties. Tātad akcents būs tieši uz šīm personām."
Tāpat robežsardzes šefs atzina, ka šajos datumos iespējami arī provokāciju riski.
"Riski ir. Zinām, ka sakrīt datumi Leģionāru piemiņas dienai [16. martā], Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienai [17. marts]. Vērtējam riskus. Šeit pamata izaicinājums ir Valsts policijai, Valsts drošības dienestam. Robežsardze fokusēsies uz imigrācijas kontroli," atzīmēja Pujāts.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. marta līdz 17. martam. Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Krievijas vēstniecība varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ gaidāmais balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota. Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pēc vairākiem gadiem cietumā miris, un saistībā ar to Latvijas un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.
Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām. Tikmēr Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija politiķi Borisu Nadeždinu, kurš bija atklāti iestājies pret Krievijas karu Ukrainā, atteicās reģistrēt vēlēšanām. Nadeždins apstrīdēja vēlēšanu komisijas lēmumu, taču viņa prasību noraidīja.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
