Šobrīd ceļš, kas ved no Kuldīgas uz Gudenieku pagastā esošajiem Basiem, ir apžuvis. Vietējie saka – tagad jau var izbraukt, bet lielāko daļu gada – rudenī, ziemā, arī vasarā aptuveni 14 kilometru garais ceļa posms līdz Kuldīgai ir liels pārbaudījums. Vietējais uzņēmējs Andris Dmitrijevs sacīja – par ceļa sakārtošanu ir jau parakstījies kādas trīs reizes, arī šoreiz.
"Katru gadu kādas četras riepas mašīnai kā minimums tiek jaunas pirktas, jo viņas vienkārši tiek pārsistas.
Ir tādi brīži, ka nav, kur izvairīties, brauc, brauc pa ceļu, lēnām velcies, vienmēr pārmet krustu, vai tev būs riepa pārsista vai disks sasists," ikdienu raksturoja Andris.
Sliktais ceļš ietekmē arī kultūru, piemēram, tas bijis iemesls muzikantu atteikumam. Turklāt Basi ir viena no suitu kultūrtelpām, kur senā muižas klētī atrodas kultūras nams un arī ekspozīcija "Suitu godi".
Gudenieku pagasta kultūras darba organizatore Olita Ulmkalne norādīja: "Ekskursanti vispirms piezvana un paprasa, pa kādu ceļu jābrauc. Kad es pasaku, ka pie mums diemžēl atbraukt pa asfaltu nevar, viņi saka – vai, piedodiet, tad mēs nebraucam, mums ir autobuss, ar ko mēs varam tikai pa asfalta ceļiem."
Cīņa kopš 2009. gada
Ceļš Kuldīga–Basi ir valsts vietējā autoceļa posms. Par tā uzlabošanu Gudenieku pagasta pārvalde atgādina jau sen, bet pastiprināti kopš 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas.
2020. gadā aptuveni četriem kilometriem grants seguma no Kuldīgas līdz Kurmālei izveidots melnais segums. Pārējam posmam ir izstrādāts pārbūves projekts, kurā valsts ieguldījusi vairāk nekā 150 000 eiro.
Gudenieku pagasta pārvaldes vadītāja Daina Bērende pastāstīja, sākotnēji bijis domāts, ka šogad jāsāk darbs pie grants seguma sakārtošanas un dubultās virsmas apstrādes, tomēr izrādās, ka šogad nauda tam nav piešķirta.
Kuldīgas novada pašvaldība uzrakstījusi vēstuli atbildīgajām ministrijām, skaidrojot, ka šis ceļa posms ir svarīgs lauku teritorijas attīstībai. Ilgstošā kavēšanās ar ceļa pārbūvi jau tagad ir negatīvi ietekmējusi Gudenieku pagasta attīstību, piemēram, iedzīvotāju skaits kopš 2012. gada ir samazinājies par 32%. Tas ir vairāk nekā citviet.
Pašvaldība piedāvājusi darbus arī dalīt pa posmiem, norādīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts ("Kuldīgas novadam"): "Mēs esam arī lūguši, ka šos darbus varbūt var plānot pa posmiem. Neskatīties uzreiz visus kopumā, bet dalīt pa daļām. Tādējādi varbūt ātrāk pie tā rezultāta tikt."
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rakstiski norādīja, ka šis posms ir iekļauts atjaunojamo ceļu rezerves sarakstā. Šobrīd to nepārbūvēs, jo tādiem darbiem nepieciešams ilgāks laiks, nekā pieļauj Atveseļošanas fonda investīciju nosacījumi, kā arī nepietiek finansējuma.
Aplēsts, ka vairāk nekā 14 kilometru garā posma atjaunošanai nepieciešami apmēram 9 miljoni eiro.
