Pēc novadu reformas daudziem iedzīvotājiem pašvaldības centrs atradīsies tālāk no mājām vai citā pilsētā. Šie iedzīvotāji savu interešu aizstāvībai varēs veidot padomes, kas pašvaldības domei būs obligāti jāuzklausa.
"Tie tālākie pagasti varētu būt diezgan tālu no centrālās varas, un skaidrs, ka jāmeklē mehānisms, kā šos cilvēkus vairāk iesaistīt.
Tādā ziņā šīs iedzīvotāju padomes ir salīdzinoši labs mehānisms, kā to varētu darīt," stāstīja "Providus" pētniece Līga Stafecka.
Paredzēts, ka domēm reizi četros gados jārīko padomju vēlēšanas, kurās piedalās vismaz 10% pagasta vai pilsētas iedzīvotāju. Vietās, kur dzīvo vismaz 1500 iedzīvotāju, padomes jāveido obligāti. Par pašvaldībām atbildīgā ministrija norādīja, ka šobrīd kritērijam atbilst 121 jeb aptuveni katra piektā teritorija. Ja iedzīvotāju mazāk, padomi var arī neveidot.
Līdzīgas padomes jau pastāv Rēzeknes novadā. Iedzīvotāji tās brīvprātīgi izveidojuši 22 no 25 novada pagastiem.
"Banāls piemērs – cilvēks iet pa ielu un uz ielas ir bedre, un par to bedri pagasta pārvalde vai atbildīgais dienests neliekas ne ziņas nedēļu, varbūt divas. Mēģinām nevis iespaidot, bet ar saviem ieteikumiem lūgt šo bedri sakārtot. [..] Pārsvarā, vismaz mūsu gadījumā, tās problēmas tiek atrisinātas," stāstīja Maltas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis.
Rēzeknes novada mērs uzsvēra – lielākais ieguvums no padomēm ir iesaiste lēmumos par attīstību. Ja iedzīvotāji bijuši klāt pagasta budžeta veidošanā, vēlāk ir mazāk strīdu par to, kur nauda ieguldīta.
"Tiešām, kaut kādas nebūšanas, sūdzības, domstarpības šajās teritorijās būtībā nav, jo jautājumi tiek atrisināti, kā es saku, mājas virtuvē," sacīja Rēzeknes novada mērs Monvīds Švarcs.
Aktivitāte gan nereti ir atkarīga no dažiem cilvēkiem, kas, piemēram, stutē pagasta kultūras dzīvi, norādīja pētniece Stafecka. Ja šādu cilvēku apkārtnē nav, lielu atsaucību iedzīvotāju padomēm nevar sagaidīt.
"Tomēr viņiem ir paredzēta diezgan liela atbildība, regulāras sanākšanas, un mūsu tradīcijās varbūt nav vēl tik ļoti iesakņojies tas, ka mēs esam gatavi brīvprātīgi veltīt savu laiku pagasta vajadzībām, par to nesaņemot atalgojumu," stāstīja pētniece.
Viņa arī šaubās, vai aktivitāti vairos pienākums iedzīvotāju padomes veidot obligāti. Par to skeptisks ir arī Rēzeknes novada mērs, kurš uzskata, ka padomēm jāveidojas brīvprātīgi, nevis sekojot likuma procedūrām.
"Jā, tādā veidā, es uzskatu, tiks aktivizēti politiskie spēki, lai atkal virzītu savas politiskās ambīcijas, bet aiz tā kaut kādā veidā pazudīs kopienas aktivitāte," uzsvēra Švarcs.
Pagaidām paredzēts, ka iedzīvotāju padomes pašvaldībām jāizveido līdz nākamā gada vidum. Par jauno Pašvaldību likumu vēl spriedīs Saeimas deputāti.
