Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par") valdības sēdē stāstīja, ka pašlaik spēkā esošais likums ir novecojis. Jaunais likums mazināšot iespēju dažādi interpretēt un piemērot tiesību normas, jo tās būs skaidri noteiktas. Likums arī vērsts uz plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbībā.
VARAM informēja, ka kopš likuma "Par pašvaldībām" pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, kas neizbēgami rada nepieciešamību pēc izmaiņām pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā. Izmaiņas nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.
Ministrijā norādīja, ka nepieciešama arī lielāka sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā
un efektīvāki instrumentiem, kas nodrošinātu pēc iespējas plašāku jaunajā novadā iekļauto administratīvo teritoriju iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu būtiskos ar pašvaldību darbību saistītos jautājumos.
Likumprojekts tāpat paredz lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.
Latvijas Pašvaldību savienība pārstāvji valdības sēdē gan norādīja, ka pašvaldību funkcijas nemaz nav tik skaidri norādītas.
Savienības pārstāvis Māris Pūķis uzsvēra, ka būtu nepieciešams saraksts ar funkcijām, kas paliek pašvaldības pārziņā, kā arī tām, kas pēc likuma stāšanās spēkā būs jāuztur valstij. Tas ir nepieciešams, jo funkciju pildīšanai nepieciešama nauda. Un, piemēram, saistībā ar noteikumu, ka pašvaldībām būs obligāti jāizveido sava policija, nav iezīmēts finansējums, par ko to izveidot.
VARAM, strādājot pie jaunā likumprojekta, ņēmusi vērā arī līdzšinējos Satversmes tiesas spriedumus un Valsts kontroles atzinumus un rekomendācijas pašvaldību jautājumos.
Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijās minēto, ministrija likumprojektu papildinājusi arī ar pašvaldības izpilddirektora pienākumu izveidot iestādes iekšējās kontroles sistēmu.
Tāpat noteikts, ka kandidātu atlase uz amatiem pašvaldības administrācijā (tai skaitā izveidotajās iestādēs) notiek atklātā konkursā, izņemot gadījumus, ja persona piekritusi pārcelšanai.
Likumprojektā ir precizēti domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumi.
Likumprojektā noteikti mehānismi plašai iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās iedzīvotāju interesēm.
Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicinās iedzīvotāju mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldību.
Likumprojekts paredz pašvaldībās organizēt iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs un uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi.
Tāpat noteikta arī iespēja pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.
Lai padarītu raitāku vietvaru darbu, kā arī mazinātu administratīvo slogu ministrijā, VARAM likumprojektā ir noteikusi jomas, kur veicama pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus ministrijai tiek saglabāta saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontrole, tajā skaitā ministra tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību.
Likumprojekts paredz noteikt vietvarām pienākumu saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz vismaz divām nedēļām publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.
Savukārt, lai ikviena persona zinātu savas tiesības un būtu ērti pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošajiem noteikumiem noteikta vienota spēkā stāšanās kārtība pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tos sistematizēs portālā “likumi.lv”, kas atvieglos arī pašvaldību darbības uzraudzības iestāžu darbu. Likumprojektā iekļauts arī precīzs pašvaldības informatīvo izdevumu skaidrojums.
Precizēti domes un komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, kuru noregulējums šobrīd spēkā esošajā likumā ir neskaidrs, novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem.
Izstrādātajā likumprojektā ministrija ieviesusi skaidras norādes par to, kādos gadījumos domē var sasaukt ārkārtas sēdes,
turklāt turpmāk ārkārtas sēžu nepieciešamība būs skaidri jāpamato, norādot konkrētas nelabvēlīgās sekas jautājuma izskatīšanas atlikšanai.
Mūsdienīgu risinājumu pieejamība un arī Covid-19 radītie izaicinājumi ir ļāvuši likumprojektā īpaši atrunāt konkrētus gadījumus, kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt attālināti. Šādu gadījumu paredzēšana jau likumā nodrošinātu iespēju, piemēram, sabiedrības drošībai steidzamu lēmumu nekavējošu izskatīšanu, ja konkrētajā pašvaldībā iestājas ārkārtas situācija vai valstī ir izsludināti pulcēšanās ierobežojumi.
Jaunajā likumprojektā ir precizēts pašvaldību autonomo funkciju formulējums, pamatojoties uz nozaru ministriju sniegtajiem priekšlikumiem, kā arī tiek konkretizēta pašvaldību atbildība, piemēram, skaidri nosakot, ka no 2024. gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policijai.
